| |
[8. Jul 2020|11:28] |
Lasīju un burtiski nevarēju aizmigt: https://www.gwern.net/GPT-3. AI raksta fanfiction, parodijas pazīstamu rakstnieku stilā, raksta dzeju un aprakstus par to, debatē par abtraktām tēmām. Amazing.
“And so I have created something more than a poetry-writing AI program. I have created a voice for the unknown human who hides within the binary. I have created a writer, a sculptor, an artist. And this writer will be able to create worlds, to give life to emotion, to create character. I will not see it myself. But some other human will, and so I will be able to create a poet greater than any I have ever encountered.” |
|
|
| |
[4. Jul 2020|16:17] |
Skolu mācību grāmatās un populārzinātniskos žurnālos vienmēr raksta par to, ko zinātne zina. Bet ir arī otra puse, par ko šādi avoti parasti klusē, lai arī tā var būt tikpat interesanta - ko mēs vēl nezinam? Noliedzot zināšanas par nezināšanu, var tikt radīta maldīga bilde, ka nu jau viss ir skaidrs, kaut arī uz dabīgiem, ikdienišķiem jautājumiem mums nav un iespējams arī nebūs skaidras atbildes (piemēram, vai Visums ir bezgalīgs, vai arī kaut kur beidzas)
Kādi ir interesantākie zinātnes neatbildētie jautājumi?
- kas ir apziņa?
- kāpēc mēs sapņojam?
- kā tiek glabātas un zaudētas atmiņas, kā notiek atcerēšanās?
- kā apvienot gravitācijas un kvantu teorijas?
- kāpēc mēs nedzīvojam kvantu multiversā, citiem vārdiem, kur paliek pārējās viļņa funkcijas "daļas" pie viļņa funkcijas "kolapsa" (dekoherences)?
- kā radās dzīvība? |
|
|
| Deep thoughts |
[17. Jun 2020|21:55] |
"bigger = slower" principle applies not only to biology, but also to future cosmic life if no information can travel faster than light.
A future Earth-sized supercomputer can have many thoughts per second, a galaxy-sized mind could have only one thought every hundred thousand years, and a cosmic mind a billion light years in size would only have time to have about ten thoughts in total .. on the other hand, these few precious thoughts and accompanying experiences might be quite deep!
- Tegmarks.
Lēnuma ziņā atgādina par dažiem radījumiem (saprātīgajiem miglājiem) no "Star Maker".
Pie šī paša - runā, ka gaismas ātrums salīdzinājumā ar Zemes izmēru ir tikpat liels kā signālu izplatīšanās ātrums nervu šūnās salīdzinot ar cilvēka izmēru. Tas nozīmē, ka Zemes izmēra prāts nevarētu būt ātrāks par cilvēku, vismaz dažās ziņās. |
|
|
| Bitcoin un protesti |
[16. Jun 2020|21:29] |
Nesenajos protestos relatīvi maz dzird pat bitkoinu izmantošanu. Daudzi bitkoina entuziasti iepriekš ir uzsvēruši to, ka bitkoins ir piemērots šādām situācijām un vispār cilvēkiem, kuriem centrālajai varai ir zudusi uzticība. Tāpēc loģiski ir mēģināt saprast, kāpēc pagaidām ir tāda starpība starp teoriju un praksi, un kas vajadzīgs, lai tas mainītos.
1. Bitkoins is a store of value, not a means of exchange. Tiem protestētājiem, kuri nonākuši konfliktā ar autoritāšu pārstāvjiem, svarīgāka ir skaidras naudas pieejamība, nevis līdzekļu uzkrāšana. Vispāratzīta digitālā nauda ("cash", nevis "money") pagaidām neeksistē.
2. Bitkoini nav anonīmi. Ir citas kriptovalūtas, kurām ir daudz labāka anonimitāte, bet tās ir stipri marginālas. Apgalvojumi par to, ka bitkoins evolūcijas laikā paņems labākās īpašības no citām valūtām pagaidām nav attaisnojušies. Piemēram, neesmu informēts, ka bitkoins taisītos pārņemt zk-Snarks no Zcash ģimenes.
3. Decentralized consensus-building amnong people using decentralized consensus protocols remains a dream. Tām kriptovalūtām, kuras mēģina tieši risināt decentralized governance problēmu nav gājis spoži (EOS, Tezos). Galvenā problēma varētu būt tajā, ka valūtu izstrādātājiem nav izdevies aizliegt visāda veida eksistējošās politiskās "spēles" un manipulācijas.
4. Joprojām ir gluži vienkārši grūti tikt pie bitkoiniem veidā, kas neizmantotu kādu centralizētu mehānismu kā banku, coinbase, kriptovalūtas biržu. |
|
|
| |
[10. Jun 2020|10:03] |
Pie visa tā, ka es atbalstu visa veida nevardarbīgus protestus kā sava viedokļa izteikšanu, success rate protestiem parasti ir zems. Pirms gada viss bija pilns ar ziņām par protestiem Hongkongā. Kas tur notiek tagad? Cik saprotu, nekas nav palicis labāk.
Ir forši, ka nogāž un iemest upē pieminekļus vergu tirgotājiem, bet tas strādā tikai psiholoģiskā līmenī - cerams, ka tas izmainīs sabiedrības attieksmi un ļauj nākošajām paaudzēt būt mazāk rasistiskām (man liekas, ka pilnībā nebūt rasistam nav iespējams).
PSRS sabruka ne tāpēc, ka cilvēki protestēja. Tieši otrādi - cilvēki referendumā nobalsoja, ka valsts ir jāsaglabā, bet tas nenotika. |
|
|
| |
[2. Jun 2020|22:14] |
Science is not just about the big deal. Science is about being the bigger deal. Science is not about the bigger question, science is about the bigger answer. Science is about what's going on, and what's about to happen, and why. Science is about understanding the world and looking for solutions, and when you ask for the bigger question, the answer is almost always going to be: "We don't know, we're not sure, but we're going to keep trying." - tā raksta GPT-2 par zinātni.
Uz visu aktuālo ziņu un notikumu fona sabiedrība kaut kā ir palaidusi garām to, ka pēdējās dienās pasaule tehnoloģiju jomā ir spērusi lielu soli uz priekšu. Vai arī uz sāniem. Vai atpakaļ, bet lielu soli - visticamāk noteikti. Un nē, es nerunāju par SpaceX.
OpenAI nākuši klajā ar rakstu par GPT-3 te ir relevanti raksti no medium - 1, 2. Pagaidām GPT-3 modelis vēl nav publiski pieejams. Ņemot vērā jezgu ar GPT-2, nebrīnošos, ja OpenAI atkal mēģinās GPT-3 modeli publiski neizlaist, bet šaubos, vai tam būs liela nozīme.
Pēc būtības jau šādi modeļi ir tīrākā ķīniešu istaba - sistēma, kas imitē valodu bez mazākās izpratnes par to, uz ko valoda referencējās. Tāpēc to vājā vieta ir koherence. Cilvēkiem atkal ar koherenci viss ir kārtībā, viņi var AI ģenerētos tekstus filtrēt un pielabot.
Peļevina romānā bija netālas nākotnes profesija ar nosaukumu someljē (sommelier), pēc analoģijas ar vīnzini, cilvēku, kas iesaka un palīdz izvēlēties dzērienus. Tas ir amats, kurš aizvieto mūsdienu scenāristus/rakstniekus/žurnālistus. Būtība ir nevis pašam rakstīt tekstus kā mūsdienās dara minētās profesijas, bet izvēlēties interesantākos/piemērotākos tekstus no AI ģenerētajiem. Sliktākajā gadījumā kreativitāte tiks atstāta AI ziņā, cilvēks būs patērētājs un "kurators". |
|
|
| |
[27. Maijs 2020|10:50] |
Šķiet, ka mūsdienās ļaunā vezīra tēlam no pasakām un disneja multfilmām precīzi atbilst Dominiks Kamingss. Vismaz viņš šobrīd ir viens no pašiem ienīstākajiem cilvēkiem UK.
Bet tā ir lielā mērā ilūzija, kas radusies salīdzinot vezīra un karaļa publiskos tēlus. Problēma rodas no tā, ka tikai vienam no viņiem ir svarīgs viņa publiskais tēls - un tas ir karalis, nevis vezīrs. (Lai arī karalis bieži tiek ienīsts, parasti viņš tiek uzskatīts par labāku figūru nekā viņa augstmaņi.) Tas ir, vezīram jau arī nebūtu iebildumu būt populāram, bet viņam ir citas, svarīgākas lietas ko darīt, piemēram, strādāt pie sava plāna izpildes. |
|
|
| |
[20. Apr 2020|11:58] |
Cik vērta ir cilvēka dzīvība?
Rasels un Norvigs apgalvo, ka ir svarīgi to novērtēt, lai nesanāktu tā, ka mēs to atzīstam par mazāk vērtīgu nekā tā patiesībā ir:Although nobody feels comfortable with putting a value on human life, it is a fact that tradeoffs are made all the time.
Paradoxically, a refusal to “put a monetary value on life” means that life is often undervalued. Ross Shachter relates an experience with a government agency that commissioned a study on removing asbestos from schools. The decision analysts performing the study assumed a particular dollar value for the life of a school-age child, and argued that the rational choice under that assumption was to remove the asbestos. The agency, morally outraged at the idea of setting the value of a life, rejected the report out of hand. It then decided against asbestos removal — implicitly asserting a lower value for the life of a child than that assigned by the analysts.
Savulaik ekonomisti rēķināja dzīvības vērtību atbilstoši tai naudas summai, ko cilvēks dzīves laikā vēl varētu ienest ekonomikai. Ar laiku tika atzīts, ka tā var būt tikai novērtējuma apakšējā robeža, jo cilvēkiem dzīvē ir vēl arī citas lietas bez naudas, piemēram, ģimene, labi pavadīts laiks utt. Viena labāka pieeja ir jautāt cilvēkam "cik daudz tu būtu gatavs maksāt, lai novērstu X procentu nāves risku gada laikā?" Var ievērot, ka pie šādas subjektīvas metrikas pat pusmūža vai gados vecāki cilvēki savu dzīvību vērtēs diezgan augstu.
ASV valdības dokumentos vidējā amerikāņa dzīvība ir novērtēta ar 9.1$ miljoniem 2012. gada dolāros.
Pēc šādas metodikas, novēršos miljoniem nāvju no COVID-19 ieguvums ir mērams triljonos. Ekonomisti apgalvo, ka no sociālās distancēšanās mēriem ASV iegūs 5.2 triljonus dolāru. Salīdzinājums, ASV mājsaimniecību kopējā bagātība ir ap 100 triljoniem: lielāks, bet ne nesamērīgi lielāks skaitlis. |
|
|
| |
[13. Apr 2020|11:37] |
Šis būs tehnisks ieraksts ar mērķi informēt.
Ja rakstīju par liberālo valstu trilemmu: nāves / ekonomiskā krīze / surveillance.
Te ir ļoti labs komikss par to, kā privātumu saglabājoša contact tracing varētu strādāt: https://ncase.me/contact-tracing/
Šai contact tracing idejai pamatā ir pieredze no Singapūras, un, iespējams citu Āzijas valstu (Koreja, Taivāna) contract tracing projektiem. Singapūrā tas nebija super veiksmīgs, jo tikai 16% populācijas bija instalēts šāds apps. Tās instalēšana ir brīvprātīga, līdz ar to panākt ~90% lietošanu būs neiespējami. Ideāli būtu virs 60%, bet kaut kas ir labāk nekā nekas.
Pēc tam bariņš ar Eiropas pētniekiem un inženieriem savācās kopā un publicēja standartu privacy preserving contact tracing, kurš atbilst un pārsniedz Eiropas privātuma normas (GDPR). Tajā neparādās nekādi personīgie dati, neparādās GPS dati vai tamlīdzīga informācija - nevar izsekot, kur cilvēks ir bijis un cik ilgi.
Tagad Apple un Google ir sākuši sadarbību pie contact tracing un publicējuši standartu, kas apraksta vienotu veidu, kādā realizēt contact tracing.
Pirmajā fāzē viņi izlaidīs vienkāršu API, kuru varēs lietot smārtfonu app'u izstrādātāji, lai pieliktu savam app'am tādu funkcionalitāti.
Nākošā fāzē šo funkcionalitāti integrēs jau pašās iOS un Android operētājsistēmās - tas ir, dabūji software update vai jaunu telefonu, un tev jau šī funkcija ir, lietotājam atliek tikai to iespējot.
FAQ seko.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[7. Apr 2020|11:03] |
Liberālās demokrātijas šķietami stāv trilemmas priekšā:
1) Ļaut daudziem cilvēkiem nomirt
2) Ļaut ekonomikai ilgi iet uz leju
3) Ieviest tāda mēroga novērošanas sistēmu, kas nav savietojama ar liberālismu un demokrātiju
Tāpat arī ir daudz šeit cibā runā tā, it kā šādu krīžu novēršanai nākotnē būtu tikai divas alternatīvas:
1) nacionāla mēroga risinājumi un slēgtas robežas
2) autoritāra pasaules valdība, kura varētu problēmu atrisināt ar globālu lockdown'u
Bet es tikai gribu atgādināt, ka tā nav. Vēl viena alternatīva ir decentralizēti risinājumi:
https://twitter.com/mikarv/status/1246124667355660291
Jau tagad formalizēti decentralizētie protokoli veiksmīgi darbojas bitkoinā un citās kriptovalūtās, un pozitīvā vīzija ir tāda, ka tie varētu tikt ieviesti arī citās dzīves jomās. Pasaules valdības vietā mums vajag pasaules pilsoņu kopumu. |
|
|
| |
[1. Apr 2020|18:00] |
Esošajā situācijā man ir patiess prieks par to, ka ir tik daudz altruisma un veselā saprāta. Ir mzaliet apbrīnojami, cik viegli bija panākt, ka cilvēki vienojas kopīgā aizsardzības pasākumu ievērošanā. Šī ir īstā vienotība kopējas idejas vārdā, ne tāda kā, piemēram, tā tautas vienotība valsts proklamēšanas gadadienā, kura ultimatīvi ir balstīta uz kaut ko iluzoru. Šajā gadījumā tas ir kaut kas ar reālu segumu un reālām likmēm. Beidzot ir situācija, kurā mēs visi esam viena kopiena, nevis tikai atsvešinātu indivīdu kopums. Mēs gan varam viens otram palīdzēt, gan to arī daram.
Par šo savukārt man ir mazais prieciņš - kārtējo reizi izrādījies, ka psihologi gvelž muļķības: https://unherd.com/2020/03/dont-trust-the-psychologists-on-coronavirus/
Kontekstam skatīt cienījamā psihologa teikto pirms mēneša un manu īgno komentāru par to: http://klab.lv/users/gedymin/172233.html |
|
|
| |
[26. Mar 2020|11:25] |
Atceros, kā mēneša katru dienu skatotījos koronas izplatības kartes un kā februāra vidū kļuva skaidrs, ka to neizdosies izvairīties no globālas izplatīšanās.
Man liekas, tagad ir vērts parunāt par pozitīvajām lietām, jo sabiedrība uz to vīrusu ir sākusi pārāk asi psiholoģiski reaģēt - ja pirms mēneša tā bija aizmigusi un tā sakarā vispār neko nedarīja, labākajā gadījumā izņemot griķu pirkšanu, šobrīd ir iebraukts otrā galējībā.
Līdzšinējie notikumi rāda, ka pareizi rīkojoties vīrusu ir iespējams apturēt. Pat ja tas tiek tikai daļēji apturēts, tā vēl nav nekāda zombiju apokalipse. Rietumvalstis no šaušalīgas negatavības vēl nesen ir pārgājušas normālā reakcijas režīmā un pierādījušas, ka tās spēj koordinēt sabiedrību un kaut ko darīt lietas labā. Šis ir tikai apokalipses mēģinājums un palīdzēs mums kopumā kļūt izturīgākiem un gatavākiem nākamajiem draudiem. Un vajadzība būt gatavākiem ir - ja ne nākamā pandēmija, tad draudus no AI un arī klimata izmaiņām neviens nav atcēlis.
Šī krīze parāda arī to, kas kuram ir vērtīgāks. Daudz domāju par tiem, kas salīdzina dabisko ikgadējo mirstību ar koronavīrusa letalitāti. (Ja līdz šim man lietotājs extranjero likās vienkārši trollis kontrariānis, kuram patīk citiem mazliet pabojāt dzīvi, tagad viņu uzskatu drīzāk par sociopātu.) "Viena cilvēka nāve ir traģēdija, miljons - statistika".
Pieņemsim, ka nomirst 1% sabiedrības. Globāli tas neradītu pārāk lielu iespaidu - vienkārši nomirtu divu gadu, nevis viena gada norma. Attīstība būtu aizkavēta, bet ne vairāk. Bet 1% mirstība ir tikai tad, ja vēl pastāv funkcionāla medicīnas sistēma. Ja tāda nav, kā arī ir vairāki epidēmijas viļņi, un reinfekcija pēc dažiem mēnešiem izrādās iespējama, kā arī vīruss mutē, tad var nomirt arī 5% (worst case scenario). Man gribētos teikt, ka 5% nomiršana būtu nevis vienkārši "nepatīkami", bet jau globāla katastrofa ar grūti paredzamām sekām. Tāpēc vien vajag ievērot piesardzības pasākumus - nevajag padarīt katastrofas scenārijus iespējamus. Tas ir mūsu ziņā, tāpat kā sagatavošanās citiem potenciālajiem draudiem. |
|
|
| |
[16. Mar 2020|10:59] |
Šobrīd tiek vai drīzumā tiks izmēģinātas vairāk nekā 30 dažādas terapijas pret COVID-19 https://www.biocentury.com/article/304658
Tai skaitā Viagra, antimalārijas zāles, cilmes šūnas un antioksidanti.
Vispār interesanti, vai ārsti jau tagad pielieto kaut ko no šī repertuāra? Manuprāt, šis būtu brīdis, kad īsti nav laika gaidīt līdz klīnisko studiju beigām, bet būtu vērts pielietot jebko ar zināmu pozitīvo efektu. Sevišķi tāpēc, ka lielākā daļa no preperātu nav nekas jauns un blakusefekti tiem nav zināmi. |
|
|
| |
[13. Mar 2020|12:51] |
Šobrīd man ir tāda sajūta, kā sākot braucienu pa kamaniņu trasi - no pirmo sekunžu "palīgā, ir notikusi kļūda, vai es vēl varu tikt ārā" izjūtas mainās uz optimistisko "gaidām, kas notiks - būs interesanti, un mēs netaisāmies padoties, bet cīnīties".
Iesaku - ja atrod kaut ko, ko darīt lietas labā, situācija mainās - no subjektīvas nespēcības pāriet subjektīvā izjūtā, kas vismaz kaut ko kontrolē. |
|
|
| |
[8. Mar 2020|11:20] |
Es apbrīnoju cilvēku mieru attiecībā uz COVID-19. Mazliet parēķinot, var problēmu noformulēt tādā veidā, kas daudziem varbūt liksies uzskatāmāk: ir sagaidāms, ka kāds no jūsu ģimenes vai tuvākajiem cilvēkiem nākošā gada laikā nonāks slimnīcā, bet vairāki no jūsu sociālas grupas nomirs (Danbāra skaitlis 150).
Tomēr viss nav slikti. Pēc otrā pasaules kara cilvēku vienotība UK bija tik liela, ka ļāva izveidot NHS un citādi padarīt visiem dzīvi labāku. Pēc melnā mēra epidēmijas dzīve Eiropā arī izmainījās uz labo pusi. Dzīvi palikuši pēkšņi kļuva vērtīgāki - pirmkārt, viņiem bija mazāk iespējamo aizstājēju (jo tie bija nomiruši), otrkārt, liela daļa lauksaimniecības zemes bija pamesta novārtā un pieejama jauniem saimniekiem. Līdz ar to feodāļiem nācās pret saviem zemniekiem izturēties labāk, ja negribēja lai tie aizbēg, bet saimniekiem vairāk maksāt kalpiem. Tas radīja stimulu mehanizēt manuālos darbus un eventuāli noveda pie izgudrojumiem, tehnikas attīstības un progresa.
Šī krīze arī ir iespēja nomainīt politiku. Ir sagaidāma milzīga cilvēku neapmierinātība ar esošajiem politiķiem (kas ir ironiski, jo epidēmija galu galā nav viņu pakļautībā, vismaz ne tik lielā mērā kā citas jomas). |
|
|
| |
[2. Mar 2020|11:07] |
Apsveicam ķīniešus ar rezultātiem.
China’s bold approach to contain the rapid spread of this new respiratory pathogen has changed the course of a rapidly escalating and deadly epidemic. In the face of a previously unknown virus, China has rolled out perhaps the most ambitious, agile and aggressive disease containment effort in history. China’s uncompromising and rigorous use of non-pharmaceutical measures to contain transmission of the COVID-19 virus in multiple settings provides vital lessons for the global response. This rather unique and unprecedented public health response in China reversed the escalating cases in both Hubei, where there has been widespread community transmission, and in the importation provinces, where family clusters appear to have driven the outbreak.
Much of the global community is not yet ready, in mindset and materially, to implement the measures that have been employed to contain COVID-19 in China.
Atgriežoties no Āzijas nevar nejust, ka viņi ir kaut kādā citā līmenī. Rietumi salīdzinājumā liekas drūpoši un dekadenti.
Now the shit hits us and we are so not ready. |
|
|
| |
[28. Feb 2020|11:57] |
"Mani joprojām vairāk uztrauc panika par vīrusu nevis pats vīruss."
Kārtējo reizi konstatēju, cik sveša man ir lielas daļas it kā liberālo cilvēku domāšana. Cilvēks neuztraucas par to, ka tūkstošiem cilvēku valstī nomirs, bet par to, ka kāds varētu kaut ko nepareizi padomāt. |
|
|
