|
20. Apr 2020|11:58 |
Cik vērta ir cilvēka dzīvība?
Rasels un Norvigs apgalvo, ka ir svarīgi to novērtēt, lai nesanāktu tā, ka mēs to atzīstam par mazāk vērtīgu nekā tā patiesībā ir:Although nobody feels comfortable with putting a value on human life, it is a fact that tradeoffs are made all the time.
Paradoxically, a refusal to “put a monetary value on life” means that life is often undervalued. Ross Shachter relates an experience with a government agency that commissioned a study on removing asbestos from schools. The decision analysts performing the study assumed a particular dollar value for the life of a school-age child, and argued that the rational choice under that assumption was to remove the asbestos. The agency, morally outraged at the idea of setting the value of a life, rejected the report out of hand. It then decided against asbestos removal — implicitly asserting a lower value for the life of a child than that assigned by the analysts.
Savulaik ekonomisti rēķināja dzīvības vērtību atbilstoši tai naudas summai, ko cilvēks dzīves laikā vēl varētu ienest ekonomikai. Ar laiku tika atzīts, ka tā var būt tikai novērtējuma apakšējā robeža, jo cilvēkiem dzīvē ir vēl arī citas lietas bez naudas, piemēram, ģimene, labi pavadīts laiks utt. Viena labāka pieeja ir jautāt cilvēkam "cik daudz tu būtu gatavs maksāt, lai novērstu X procentu nāves risku gada laikā?" Var ievērot, ka pie šādas subjektīvas metrikas pat pusmūža vai gados vecāki cilvēki savu dzīvību vērtēs diezgan augstu.
ASV valdības dokumentos vidējā amerikāņa dzīvība ir novērtēta ar 9.1$ miljoniem 2012. gada dolāros.
Pēc šādas metodikas, novēršos miljoniem nāvju no COVID-19 ieguvums ir mērams triljonos. Ekonomisti apgalvo, ka no sociālās distancēšanās mēriem ASV iegūs 5.2 triljonus dolāru. Salīdzinājums, ASV mājsaimniecību kopējā bagātība ir ap 100 triljoniem: lielāks, bet ne nesamērīgi lielāks skaitlis. |
|