Comments: |
Burvīgs ieraksts.
Ja kāds sevi sauc par skeptiķi, tad uzskatu kopums tiešām ir ļoti paredzams.
Sevi par skeptiķi neuzskatu, bet domāju, ka zināms skepticisms dzīvē visiem ir vajadzīgs. Skaidrs, ka neviens cilvēks nav līdz galam racionāls un to pat nevajag, bet ir starpība starp uzskatiem un aklu ticību. Pirmais ir lietu pieņemšana, kad nav īpaši daudz laika, praktisku iespēju un vajadzīgas to pārbaudīt vai apstrīdēt, savukārt ticība jau ir apzināta (iracionāla) turēšanās pie mītiem kā realitātes.
Es sliecos domāt, ka galvenais (vienīgais?) iemesls, kādēļ zinātnes pielietotās metodes pašlaik nav universālas, ir tas, ka sistemātiska zinātne vēl ir ļoti jauna parādība, salīdzinot ar daudzām citām cilvēka darbības sfērām. Šī universalitāte, tādā gadījumā, ir ilgtermiņa mērķis, virzība uz kuru notiek pamazām un dažādos ātrumos no dažādām pusēm.
Kas attiecas uz "cilvēku kā bioloģiski determinētu būtni bezjēdzīgā, pat naidīgā Visumā", tad no šīs tēzes, manuprāt, neizriet pilnīgi nekādi normatīvi secinājumi. Tā ir vienkārši fakta konstatācija, ne ļoti atšķirīga no citiem empīriskiem novērojumiem. Abas reakciju uz šo faktu grupas ir vienlīdz iespējamas - ļaušanās apstākļiem un (nedaudz pārspīlējot) kļūšana par sociāldarvinistu vai arī mēģinājumi šos apstākļus mainīt gan ap sevi, gan sevī.
P.S. Maslova piramīdu reti kurš zinātnieks vairs uztver nopietni.
P.P.S. Tieši no laju puses homeopātija joprojām gūst atbalstu. Metodisku un empīrisku statusu tā ir zaudējusi scientific community ietvaros.
Viens lieta, vai zinātnes metodes ir labākais izziņas veids. Cita lieta, ka jebkurš izziņas veids spēj only so much. Piemēram, Pareto optimalitāte neiet kopā ar individuālo izvēles brīvību. Tas liek domāt, ka cilvēki nekad nerīkosies optimāli, pat tad, ja viņi vienmēr zinās, kāda izvēle ir optimāla.
Pārējajam gluži vienkārši ir maz sakara ar manu pointu.
P.S. Kad esi skaipā neaizņemts?
Well, apstākļos, kad jelkurš izziņas veids spēj dot only so much, ir jēga palikt pie tā, kas šajos apstākļos ir optimāls; pie zinātnes. Kas attiecas uz individuālo izvēles brīvību un/versus racionalitāti, tad... well, par to vēlāk.
Skaipā būšu atpakaļ piektdien, kad atgriezīšos LV.
Esmu skaipā, man šķiet, ka neesi manos kontaktos, vari meklēt/pievienot "mindbound".
Nu jā, tie piemēri par homeopātiju un Maslova piramīdu bija greizi.
Man šķiet, ka lielākā daļa cilvēku nekad nav bijuši ne īsti zinātnes, ne arī citas metodes piekritēji. Viņi vienkārši dzīvo savu dzīvi un piekrīt tam, ko piedāvā līderi.
Bet vai no tā, cik šie līderi pieņem zinātniskos principus, jau var būt daudz kas atkarīgs. Piemēram, ja valsti pārvalda akli fanātiķi, kas uzskata, ka AIDS var izārstēt sekss ar jaunām meitenēm, tad nekas labs šajā valstī nav sagaidām. Rietumos tā varbūt nav tik liela problēma, lai gan arī gadās pa brīnumam. Šeit vairāk ir akcents uz psiholoģiju, ekonomiku un citām sociālajām zinātnēm, kurās vēl ir daudz darba empīriskajā izpētē.
Skepticisms ir labi, piekrītu. Par nelaimi ir daudz vieglāk būt skeptiskam pret lietām, kurām netici, nekā ar kritisku aci novērtēt pašam savus uzskatus.
Ir vienkārši skeptiķi vārda parastajā nozīmē - cilvēki, kuriem dzīves pieredze iemācījusi informāciju filtrēt un būt piesardzīgam pret ātru secinājumu pieņemšanu. Un ir ''skeptiķi'', kas vācās visādās skeptiķu kafē, masēdami viens otram pinpi par to kādi viņi brīvi un kritiski domājuši, lai gan viņu uzskatu seti gandrīz visās jomās ir pilnīgi vienādi, atbilstoši pēdējam modernisma/postmodernisma modes brēcienam. Vobšem hipsteru spiets.
Ienācās ieteikums - atnākt un pateikt to pašu visam baram sejā. Principā atbalstu, būtu jautri.
Publisku debašu versija par "u all r fags" žanra uzvedību Tīkla spēlēs? Jautri, indeed.
Sorē, bet neprotu uzstāties ar referātiem, īpaši par self evident lietām, kuras izsakāmas vienā teikumā. Dabiski, ka viņu apspriežamie sabžekti un viedokļi par tiem ir zināmi pat neejot uz tiem pasākumiem. Ko gan vēl izņemot ''ur all fags'' par to varētu pateikt?
| |