| |
[24. Jul 2013|12:16] |
Lai arī rakstā tiek apgalvots, ka "dažnedažādos cilvēkus, kas sevi visā pasaulē dēvē par skeptiķiem, vieno tikai viņu racionālās vērtības un iepriekš aprakstītā metodiskā šaubīšanās pieeja", no personiskajiem novērojumiem daudz pamatotāk liekas teikt, ka skeptiķus vieno tieši uzskatu kopa (set of beliefs). Zinot, ka kāds sevi dēvē par skeptiķi, var ar augstu varbūtību prognozēt viņa uzskatus dažādos jautājumos. Nu noteikti jau ar daudz augstāku varbūtību nekā viņa epistemoloģiskās preferences (tādas, kā spriešanā izmantotās metodes).
Tāpēc ir naivi teikt, ka skeptiķi netic laumiņām pierādījumu* trūkuma dēļ. Salīdzinājumam, kādus pierādījumus tipiskais skeptiķis var nosaukt tam, ka pastāv neitronu zvaigznes? Tomēr diez vai viņam ienāk prātā šaubīties, ka neitronu zvaigznes tiešām pastāv (ja viņš vispār par tādām ir dzirdējis).
Tuvāk dzīvei. Kādi ir pierādījumi, ka Maslova piramīda adekvāti apraksta to, ko tā mēģina aprakstīt? Kā ir iespējams zināt, ka vajadzību sadalījums pa piramīdas līmeņiem ir tieši tāds un ne citāds, un kādas ir to savstarpējās attiecības? Kādi bija oriģinālie Maslova argumenti, un kāds šobrīd ir zinātnes konsensuss? Man ir smagas aizdomas, ka reti kurš skeptiķis spētu adekvāti atbildēt uz kaut vienu no šiem jautājumiem. Tai pašā laikā, šādu un līdzīgu psiholoģijas teoriju pieņemšana viņiem nerada nekādu kognitīvo disonanci, neaizdomājoties, vai tiešām tā ir kaut kas vairāk par seksīgu naratīvu. Tai pašā laikā tādai laju skeptiķu universāli noliegtai jomai kā homeopātija var atrast arī zinātisku evidenci kontrolētu studiju veidā.
Skeptiķi grēko ar to, ka nepamana - zinātnes pielietotās metodes nav universālas un ne visur dod labākos rezultātus. "Akla" ticība establišmenta (zinātnieku) viedokļiem šķiet attaisnota tikai klasiskajās dabaszinātnēs, tādās jomās kā ķīmija, un arī ne vienmēr. Dzīve rāda, ka tādās jomās kā uztura zinātne, psiholoģija, ekonomika ar zinātniskām metodēm iegūtie rezultāti ir tikai mazliet virs "common sense" līmeņa, un ievērojami zem atsevišķu spējīgu cilvēku (pēc būtības vizionāru, nevis zinātnieku) sasniegumiem. Es vienmēr ticēšu, ka cilvēks var būt labs skolotājs pat tad, ja viņam nav šajā jomā atbilstošas izglītības - pietiek ar dzīves pieredzi un atbilstošu personību. Atsevišķs jautājums ir tās zinātnes, kas pēta radošās jomas. Literatūras teorijas studijām ir maz saistības ar spēju rakstīt aizraujošas grāmatas.
Tomēr vismaz manā apkārtnē sastopamo "skeptiķu" vidū ir raksturīga pavisam neskeptiska ticība daudz kam īpatnējam. Pirmkārt, tas būtu izglītota un garīgu darbu strādājoša cilvēka pārākums par "vienkāršajiem cilvēkiem". Priekš daudziem maz kas liktos tik graujoši apkaunojoši kā tas, ja viņiem vajadzētu strādāt fizisku darbu. Rezultātā "normāla" attieksme šobrīd ir tāda, ka cilvēki daudz labprātāk izvēlas slikti veikt sava pašreizējā darba pienākumus, nekā (iespējams labi) darīt kaut ko tiešām noderīgu, bet mazāk prestižu.
Reti kas ir tik iracionāls, kā šī pārākuma apziņa. Protams, ka cilvēks ar (eksaktu) izglītību jomā X spēj labāk paveikt darba pienākumus jomā X, bet vai tas padara viņu par labāku cilvēku? Izglītības mērķi šobrīd nav ideālistiski. Šobrīd vadošais, izglītības dotais naratīvs ir tāds, ka cilvēks ir bioloģiski determinēta būtne bezjēdzīgā, pat naidīgā Visumā. Liekas, ka neizbēgamie secinājumi no tādas izglītības ir nevis ideālisms, bet tieši pretējais, apziņa, ka vispirmām kārtām vajag domāt par "me and what is mine", uzlabot dzīvi sev un savai grupai uz citu rēķina. To arī pierāda izglītotu cilvēku darbība, kurā egoisms un alkatība ir ne mazāk novērojami kā vienkāršo cilvēku vidū. No otras puses, izglītoto izpildījumā tie izraisa daudz globālākas sekas.
_________
* - Nav skaidrs, pierādījumi kādā tieši nozīmē tiek prasīti. Vai tā ir juridiskā nozīme - evidence, kas liek tiesai nosvērties par labu vienam vai otram spriedumam, piemēram, nozieguma ierocis vai alibi trūkums? Vai tā ir ikdienišķā un arī zinātnē lietotā nozīme, "arguments, kas pārliecina"? Vai arī formāli loģiskā nozīme - korekti izvesta, bet potenciāli bezjēdzīga spriedumu virkne? |
|
|