Comments: |
Pirmkārt, Lielā sprādziena teorija dod pat ļoti konkrētas prognozes, liela daļa no kurām (kosmiskais starojuma fons mikroviļņu diapazonā, Visuma izplešanās, leptonu/barionu daudzuma attiecība u.c.) ir tikušas novērojumos apstiprinātas ar precizitāti zem eksperimentālās kļūdas robežas. Tiesa gan, tiešā veidā to, protams, nav iespējams atkārtot, taču ir iespējams gan pētīt Lielā sprādziena pēdas šībrīža Visumā un salīdzināt teoriju ar tām, gan arī pētīt matērijas izturēšanos mazāka mēroga ultraaugstu enerģiju notikumos laboratorijas apstākļos.
Otrkārt, Lielā sprādziena teorija ir pilnībā konsistenta ar visu pārējo fizikas, astrofizikas un kosmoloģijas zināšanu kopumu. No kurienes Tu dabū pretējo?
Treškārt, no kurienes Tu dabū, ka Lielā sprādziena teorijai ir "nekāds skaidrojošais spēks"? No, srsly, I massively WTF'd over this one.
Ceturtkārt, kādēļ mazs priors? Faktiski visa pieejamā evidence norāda uz Visuma rašanos (vai atkārtošanos, jo lielākā daļa pagaidām pieejamo datu neļauj adekvāti atšķirt vienreizēja Lielā sprādziena notikumu no cikliski saraujošamies un izpletošamies Visuma) augstas enerģijas notikumā, kura zināmais profils apstiprina esošo teorētisko materiālu.
Kā Visums varēja rasties no nekā?
Vakuums fizikā nav filosofiskais "nekas", tas nav absolūts bezīpašību tukšums. Vakuumu piepilda (es zinu, ka tas ir vecs un vairs nelietots termins, taču man tas vienkārši patīk) t.s. Diraka jūra - nepārtraukti rodošamies un anihilējošamies virtuālo elementārdaļiņu pāri, nepārtraukti fluktuējošs kvantu fons, if you will.
Tad nu lūk, ar šīm kvantu fluktuācijām principā var būt bijis (es, protams, nezinu, vai tas tiešām ir noticis tieši šādi, taču tas ir iespējams) pietiekami, lai minimālā tilpumā varētu savākties pietiekams enerģijas = masas daudzums, kura notikumu horizontam sabrūkot, varētu būt noticis Lielais sprādziens.
Šāds apraksts norādītu, ka Visums nav radies no nekā. Bet tā nav atbilde, jo tas tikai atbīda jautājumu uz nākošo punktu: no kā tad ir radies tas "kaut kas", kas bija par cēloni lielajam sprādzienam.
Visums arī nav radies no "nekā" tādā nozīmē, kādā šo vārdu parasti saprot filosofi. Savukārt homogēnam, telpā izplatītam kvantu fonam nav jāpiemīt laikam līdzīgām īpašībām, tam nav vajadzīgs "sākums".
Tātad tu esi fona bezsākuma ticības sekotājs? Mjā, interesanta reliģija :D
Šāda piezīme ir aizvainojoša, un pieļauju, ka tieši tāds arī ir bijis tās mērķis.
Pirmkārt, pielīdzināt zinātni vai kādu atsevišķu tās teoriju reliģijai ir vienkārši intelektuāli negodīgi. Otrkārt, es nezinu, vai šāds bija Visuma sākums, taču es pilnībā pieļauju, ka tāds tas varētu būt bijis - šāda izpratne ir konsistenta ar mūsu fizikas zināšanām, un šāda iespējamība ir visai varbūtīga.
Treškārt, vai Tava ņirgāšanās nav vienkārši maskēts kompetences trūkums, sava veida "reakcija no neziņas"?
Aizskaroša? Nē, es vienkārši mēģinu saprast atšķirību starp reliģiju un zinātni. Ja tu nevari atzīt, ka jautājums par Visuma izcelsmi ir neatbildāms no zinātnes viedokļa, tad tā ir reliģija.
Protams, ka tas ir atbildams, kaut arī mēs vēl nezinām, kurš no pareizās atbildes kandidātiem ir īstais. Vienu no visai varbūtīgiem es piedāvāju šeit.
Nu ja. Tāpēc jau es saku, ka tavi uzskati ir reliģija.
WHAT? Kādā veidā tas, ka es uzskatu vienu no šobrīd pētītajām hipotēzēm par Lielā sprādziena sākuma nosacījumiem par iespējami patiesu ar pietiekami augstu varbūtību, ir reliģija?
Nē, ne tas. Tas, ka tu uzskati, ka jautājums ir atbildāms no zinātnes viedokļa. Tu pieminēji intelektuālo godīgumu, bet pareizā atbilde ir, ka patiesībā to neviens nevar zināt. Viss pārējais ir reliģija.
Kādēļ? Kāda iemesla dēļ lai šis viens notikums būtu izņēmums pilnīgi visu pārējo jautājumu vidū, uz kuriem zinātne var meklēt un atrast atbildes? Es neredzu nevienu šādu iemeslu.
Vai, vēl vispārīgāk, kāds ir iemesls uzskatīt, ka pastāv zinātnei neatrisināmas problēmas?
Tu to nopietni? Kāpēc lai būtu iemesls uzskatīt pretējo? Ak nu pareizi, tavi uzskati par zinātni ir ļoti reliģiski.
Tā nav atbilde. Mēģini vēlreiz.
Ir arī neatbildāmi jautājumi. ;)
Kāds ir pamats tā uzskatīt?
Es gan ļoti labi saskatu šādus tādus iemeslus, kāpēc tu izsaki tik kategoriskus apgalvojumus. Un tā ir tieksme uz reliģisko domāšanu, kas mīt cilvēkos un no kuras pat zinātniekiem vai karojošiem atteistiem ir grūti izvairīties. Bet varbūt arī nevajag, jo ne jau vienmēr zinātniskā pārliecība konfliktē ar reliģisko.
Pārliecība par savas pozīcijas patiesumu nav "reliģiska domāšana". Reliģiskai domāšanai drīzāk tuvotos atsacīšanās mainīt savu pozīciju pārliecinošas evidences priekšā, taču es neredzu, ka šeit būtu spēkā šāda situācija.
Var jau būt, ka tu savā dzīvē patiešām esi vienmēr spējis atbildēt uz jebkuru jautājumu, tāpēc tev nav tādas pieredzes, ka var būt lietas, uz kurām šobrīd nav atbildes un nav nekādas garantijas, ka spēsi atbildēt uz tām nākotnē.
Bet vienkāršāks skaidrojums ir tas, ka tu kā īstens ticīgais vienkārši noliedz acīmredzamo.
Es ceru, ka Tu saproti, ka no izteikuma "ir neatbildēti jautājumi" nekādā veidā neseko izteikums "ir neatbildami jautājumi".
Tu par nākotni? Tur jau tā lieta, ka to neviens nevar droši paredzēt un jebkuras spekulācijas par to ir nepamatotas.
Protams, taču ir jābūt pozitīvai evidencei, lai nāktu klajā ar hipotēzi "ir neatbildami jautājumi". Kā jau sacīju, neatbildētu jautājumu esamība nevar kalpot par šādu evidenci. Tad kas?
No otras puses, uzskatīt, ka zinātne spēs atbildēt uz jebkuru jautājumu, ir ticība, un tam nav vajadzīgas hipotēzes, evidence vai pierādījumi.
Principā, manuprāt, šo strīdu tiklab varētu arī beigt.
Beigu galā, nav svarīgi tas, vai zinātne visā turpmākajā laikā varēs vai nevarēs atbildēt uz kādu nezināmu jautājumu. Svarīgi ir doties un meklēt atbildes uz šiem jautājumiem, atstājot neauglīgas pārdomas teologiem vai kam nu vēl tādas būtu derīgas.
Nu pats no sevis Visums visdrīzāk neradās un viņam nebija 'jārodas', jārodas bija laika dimensijai. Kas varbūt arī varēja mierīgi rasties Visuma perturbāciju rezultātā, no stirinošamies (gyring and gimbling) fuckvantu pāriem kam ilgstamība vispār nepiemīt vai ko MB teica.
Es esmu pilnīgi lietas kursā ka tā nav atbilde - taču tā ir neatbilde kas vismaz ir pareizi mērogota, t.i. tā ir atbilde 'es nezinu' kam nav piestiprinātas nekādas idiotiskas nesaistītas praktiskas implikācijas, intereses un hardware/software eksploiti.
Postulēt Visuma vai ārpusvisuma līmeņa sistēmu ar augstāku organizācijas pakāpi par jebkuru citu zināmu sistēmu, resp. saprātīgām būtnēm it kā ir lielāks spekulatīvais moments par kvantu pornu taču nenozīmīgi lielāks. Strikti ņemot arī tā ir atbilde 'es nezinu' ar spekulatīvu 'pirmsākuma' īpašību aprakstu kas nevar tikt pārbaudīts. Visdrīzāk par šīs supersistēmas teorijas rašanos visdrīzāk atbild banālā lingvistiski-empīriskā kategorija 'superlatīvs' - lielāks par vali, pili un galaktiku kopu un saprātīgāks par cilvēku, patternu pamani? Taču arī konkurējošajai teorijai ir tāds pats patterns - redukcionisms un tikpat bezsakarīgs mēģinājums raksturot notiekošo makrolīmenī ar kaut ko vienkāršu mikrolīmenī, ignorējot augstākā līmeņa sistēmas emerģentās īpašības.
Strikti ņemot teorijas ir gandrīz vai identiskas. Taču izvēlamies to kam ir mazāk retorisko manipulāciju bagāžas kas asociēta ar teoriju tikai un vienīgi caur loģiskajām kļūdām. Kvantu gadījumā neviens neapgalvo ka kvanti dezintegrēs tavu kaimiņu par kokvilnas/poliestera kompozītšķiedru apģērba nēsāšanu. Reliģija - kas nepavisam neizriet no supersistēmas teorijas - ir Zynga tipa spēlīte kas tāpat ka visas šī rakstura spēlītes savā būtībā ir instinktu (bara tīrība, uniformitāte, ksenofobija, agresija) eksploits* kas apelē pie dzīvnieciskā eksistences moda un ir pilnīgi paredzama, trula un bezjēdzīga - un palīdz tikai tās veidojošās kompānijas akcionāriem, vai profesionālajai garīdzniecībai, politiķiem, whatever.
Tas arī viss.
*saprātīgas būtnes spēj programmēt sevi un iestaigātajām evopsych taciņām - kas šai organizētības pakāpē tehniski ir irrelevantas - vienkārši piemīt inerce un mazāka pretestība ko augstākminētie eksploiti izmanto.
Starp citu, šajā sakarā klātesošajiem varētu būt interesanti noklausīties Lorenca Krausa lekciju ar ļoti piemērotu nosaukumu "Universe from Nothing" (pēcāk viņš izdeva arī tāpat nosauktu grāmatu, kas arī ir laba un ieteicama kā pop-sci izklāsts).
Visuma izcelsmes jautājums vienmēr paliks neatbildēts tieši tāpēc, ka to nav iespējams ''empīriski novērot dabā''. Viss, kas būs, ir loģiskas esktrapolācijas citu ekstrapolāciju galā. Es to nesauktu par zinātni, drīzāk filozofiju.;)
Es to drīzāk salīdzinātu ar arheoloģiju - mēs nevaram empīriski novērot dabā seno romiešu dzīvi, taču mēs varam novērot viņu atstātās pēdas lietās un rakstos un izmantot šo evidenci savu atbilžu meklēšanai.
Abos gadījumos laika mašīna, protams, būtu stilīgāks risinājums, taču arī bez tās ir iespējams iztikt - zinātne ir labi iemācījusies darboties nepilnas informācijas apstākļos.
| |