Comments: |
Šāds apraksts norādītu, ka Visums nav radies no nekā. Bet tā nav atbilde, jo tas tikai atbīda jautājumu uz nākošo punktu: no kā tad ir radies tas "kaut kas", kas bija par cēloni lielajam sprādzienam.
Visums arī nav radies no "nekā" tādā nozīmē, kādā šo vārdu parasti saprot filosofi. Savukārt homogēnam, telpā izplatītam kvantu fonam nav jāpiemīt laikam līdzīgām īpašībām, tam nav vajadzīgs "sākums".
Tātad tu esi fona bezsākuma ticības sekotājs? Mjā, interesanta reliģija :D
Šāda piezīme ir aizvainojoša, un pieļauju, ka tieši tāds arī ir bijis tās mērķis.
Pirmkārt, pielīdzināt zinātni vai kādu atsevišķu tās teoriju reliģijai ir vienkārši intelektuāli negodīgi. Otrkārt, es nezinu, vai šāds bija Visuma sākums, taču es pilnībā pieļauju, ka tāds tas varētu būt bijis - šāda izpratne ir konsistenta ar mūsu fizikas zināšanām, un šāda iespējamība ir visai varbūtīga.
Treškārt, vai Tava ņirgāšanās nav vienkārši maskēts kompetences trūkums, sava veida "reakcija no neziņas"?
Aizskaroša? Nē, es vienkārši mēģinu saprast atšķirību starp reliģiju un zinātni. Ja tu nevari atzīt, ka jautājums par Visuma izcelsmi ir neatbildāms no zinātnes viedokļa, tad tā ir reliģija.
Protams, ka tas ir atbildams, kaut arī mēs vēl nezinām, kurš no pareizās atbildes kandidātiem ir īstais. Vienu no visai varbūtīgiem es piedāvāju šeit.
Nu ja. Tāpēc jau es saku, ka tavi uzskati ir reliģija.
WHAT? Kādā veidā tas, ka es uzskatu vienu no šobrīd pētītajām hipotēzēm par Lielā sprādziena sākuma nosacījumiem par iespējami patiesu ar pietiekami augstu varbūtību, ir reliģija?
Nē, ne tas. Tas, ka tu uzskati, ka jautājums ir atbildāms no zinātnes viedokļa. Tu pieminēji intelektuālo godīgumu, bet pareizā atbilde ir, ka patiesībā to neviens nevar zināt. Viss pārējais ir reliģija.
Kādēļ? Kāda iemesla dēļ lai šis viens notikums būtu izņēmums pilnīgi visu pārējo jautājumu vidū, uz kuriem zinātne var meklēt un atrast atbildes? Es neredzu nevienu šādu iemeslu.
Vai, vēl vispārīgāk, kāds ir iemesls uzskatīt, ka pastāv zinātnei neatrisināmas problēmas?
Tu to nopietni? Kāpēc lai būtu iemesls uzskatīt pretējo? Ak nu pareizi, tavi uzskati par zinātni ir ļoti reliģiski.
Tā nav atbilde. Mēģini vēlreiz.
Ir arī neatbildāmi jautājumi. ;)
Kāds ir pamats tā uzskatīt?
Es gan ļoti labi saskatu šādus tādus iemeslus, kāpēc tu izsaki tik kategoriskus apgalvojumus. Un tā ir tieksme uz reliģisko domāšanu, kas mīt cilvēkos un no kuras pat zinātniekiem vai karojošiem atteistiem ir grūti izvairīties. Bet varbūt arī nevajag, jo ne jau vienmēr zinātniskā pārliecība konfliktē ar reliģisko.
Pārliecība par savas pozīcijas patiesumu nav "reliģiska domāšana". Reliģiskai domāšanai drīzāk tuvotos atsacīšanās mainīt savu pozīciju pārliecinošas evidences priekšā, taču es neredzu, ka šeit būtu spēkā šāda situācija.
Var jau būt, ka tu savā dzīvē patiešām esi vienmēr spējis atbildēt uz jebkuru jautājumu, tāpēc tev nav tādas pieredzes, ka var būt lietas, uz kurām šobrīd nav atbildes un nav nekādas garantijas, ka spēsi atbildēt uz tām nākotnē.
Bet vienkāršāks skaidrojums ir tas, ka tu kā īstens ticīgais vienkārši noliedz acīmredzamo.
Es ceru, ka Tu saproti, ka no izteikuma "ir neatbildēti jautājumi" nekādā veidā neseko izteikums "ir neatbildami jautājumi".
Tu par nākotni? Tur jau tā lieta, ka to neviens nevar droši paredzēt un jebkuras spekulācijas par to ir nepamatotas.
Protams, taču ir jābūt pozitīvai evidencei, lai nāktu klajā ar hipotēzi "ir neatbildami jautājumi". Kā jau sacīju, neatbildētu jautājumu esamība nevar kalpot par šādu evidenci. Tad kas?
No otras puses, uzskatīt, ka zinātne spēs atbildēt uz jebkuru jautājumu, ir ticība, un tam nav vajadzīgas hipotēzes, evidence vai pierādījumi.
Principā, manuprāt, šo strīdu tiklab varētu arī beigt.
Beigu galā, nav svarīgi tas, vai zinātne visā turpmākajā laikā varēs vai nevarēs atbildēt uz kādu nezināmu jautājumu. Svarīgi ir doties un meklēt atbildes uz šiem jautājumiem, atstājot neauglīgas pārdomas teologiem vai kam nu vēl tādas būtu derīgas.
| |