Ja tev ir rezignācija pret H+, tad ar 70% varbūtību tev vajadzētu būt rezignācijai pret soc.2.0
Tas ir pavisam vienkārši - tā kā jūs nekad "neizskaidrosiet" apziņu, labākajā gadījumā to tikai modelējot vai pēc analoģijas simulējot, jūs attiecīgi nevarat pilnība pārklājoši "saprast" ekonomiku, jo a) cilvēki ne vienmēr rīkojas racionāli (saskaņā ar instrumentāl racionalitāti), b)

Tas ir atkarīgs no tavas antropoloģijas - ja tu uzskati, ka nav brīvās gribas, ka viss ir determinēts taisnā ķēdē no pirmā visuma tikšķa līdz šim brīdim, tad loģiski, ka tev nerada problēmas i d e j a (jo tā ir tikai ideja) par soc.2.0. Taču ir cilvēki, kuri nav deterministi, līdz ar to soc.2.0 viņiem rada problēmas jau idejas līmenī.

"Plānot" ekonomiku (un attiecīgi uzlikt cenu marķējumu kā ienāk prātā) tu varēsi tikai tad, kad singularitāte būs pilnībā aizstiepusies līdz "dabas" un visu ārējo fizisko apstākļu plānošanai un kontrolēšanai.Turklāt regulējot cenas, kā jau sen rakstīja Hajeks, iedragā elementāro epistemoloģisko ekonomikas elementu, tiek zaudēta atgriezeniskā saite, tu vairs nezini, cik lietas pa īstam maksā, un attiecīgi tiek sačakarēti cilvēku ekonomiskās izvēles, lemtspējas un rīcības procesi.

Kopumā, ja vēlies redzēt, pie kā noved sapņi par soc.2.0, skat. šodienas Venecuēlu. Kā jau Kamingss raksta - big data dod daudz ko, taču tie vnk ir labāki dati, nevis instruments kontrolētas masu ekonomikas radīšanai. Taisnību sakot, no big data jēga ir tieši situācijā, kad vienmē paveras vairākas branching alternative histories/realities.

Ok, ir viena iespēja - soc.2.0 teorētiski ir iespējams pilsētā vai pilsētvalstī. Taču bez pilsētvalsts taču ārā ir vel kas, piemēram,ne tikai lauki un province, bet arī planēta utt. Turklāt arī ierobežotas populācijas un apdzīvotās vietas apstākļos tas var būt problemātiski - https://youtu.be/7dAmroKyzGY

(Reply to this) (Thread)

> "[..] tā kā jūs nekad "neizskaidrosiet" apziņu [..]"

No kādiem datiem Tu atvedini šādu prognozi?

(Reply to this) (Parent)

Kāpēc nevar būt pret radikālo H+ un par ekonomikas kontroli? Tas vispār nav saistīts. Es esmu pret big government cik tālu tā ir par indivīda dzīves un domu kontroli, bet par, cik tālu tā aizsargā vienkāršo cilvēku pret korporācijām, "ipašajām interesēm" un ārvalstu naudas plūsmām. Tas nav nekas jauns, man liekas tas ir klasiska sociāldemokrātisks liberālisms.

Hajeks un citi tēlo ekspertu jomā, kur īstu ekspertu nav. Pat ja būtu, veciem un pieredzējušiem parasti nevajag ticēt, kad viņi saka, ka kaut kas nav iespējams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, Hajeks gluži vienkārši saka, ka iejaucoties cenās, tu iejaucies ekonomiskās informācijas feedback loop'ā.
Jā, korporācijas tieši to dara, veidojot monopolus un kabalus, vienojoties un fiksējot cenas utt.
2008. g. krīze notika tieši tāpēc, ka kabala dēļ zuda r e ā l ā informācija par cenām. Problēma ir nevis tajā, ka valsts par maz iejaucas ekonomikā/tirgū, problēma ir tajā, ka korporācijas bankas spēlē valstis un čakarē tirgu, sevišķi reālistiskas informācijas apriti.
29tā gada crash, 2009tā crash - informācijas trūkuma ziņā abi ir identiski ar vēlīnā PSRS situāciju.

(Reply to this) (Parent)

Par apziņu un brīvo gribu. Ja sapratu argumentu, tas ir par nespēju paredzēt kā cilvēki rīkosies brīvajā tirgū, ja pieļauj, ka viņiem ir brīva griba. Ok.

Tikai brīvais tirgus nav nekāda pašvērtība pati par sevi. Bez tā var iztikt, ja citi mehānismi strādā labāk. "Katram ir tiesības pirkt kādas akcijas vēlas" nav nekādas fundamentālas cilvēktiesības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tu pareizi saproti brīvo tirgu? Tas ir par konkurenci plus labāko piedāvājumu, kas ir izdevīgāks un efektīvāks par citiem. Ja nav brīvā tirgus, nav īstas konkurences + no real choice.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu un zinātnē grupas sacenšas par finansējumu. Tas rada konkurenci. Ne jau to rada patērētāju tiesības izvēlēties, kuram pētījumam ticēt. Tādu tiesību nav - nav nekādas starpības, vai pētījumu par noteiktu tēmu ir veikusi grupa A vai B, ja vien tas ir izdarīts pietiekoši kvalitatīvi (ko nodrošina tas, ka nekvalitatīvajiem naudu normālos apstākļos nedod).

Arī ekonomikā patērētāja "izvēle" ir simulakrs, parasti izvēle pirkt sarkanu vai zaļu sūdu, kas patērētājam nemaz nav vajadzīgs.

(Reply to this) (Parent)