Kāds tavuprāt būtu labums no tāda "sociālisma 2.0"?

(Reply to this) (Thread)

Tādas pašas, kā no sociālismā 1.0 paredzētās. Īsumā, kas man liekas svarīgākais:

1) Labāka sabiedrība (atbilstošāka vairuma cilvēku ētiskajām intuīcijām - no katra pēc spējam, katram pēc vajadzības, utt.)
2) Resursu novirzīšana svarīgiem uzdevumiem, kad tas ir nepieciešams (piemēram, ja tuvojas asteroīds vai cita katastrofa).
3) Visumā augstāka efektivitāte, mazāka līdzekļu šķērdēšana (cf. privatizētie vilcieni, kas neiet laikā, CEO bonusi, HFT spekulācijas, utt.).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) Vairuma cilvēku ētiskajās intuīcijās ietilpst arī piemēram skallfakot visus, kas neietilpst savējo bariņā. Īsumā, man neliekas ka "atbilstošāka vairuma cilvēku ētiskajām intuīcijām" būtu mazāk nožēlojama vai efektīvāka par tagadējo (kas zem demokrātijas arī tagad atbilst vairuma cilvēku intuīcijām un vērtībām)
2) Asteroīda tuvošanās tieši tāpat kaitē biznesa un kapitālistu interesēm. Te tev būtu jāparāda, kāpēc valsts kontrolēta ekonomika šādu novirzīšanu veiktu labāk par atbilstoši spēcīgām korporācijām.
3) Kas vainas ceo bonusiem un hft?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

2) Šādā gadījumā, ja nebūtu valdības, lielās korporācijas pašas sanāktu kopā un uzliktu visiem nodokli par šāda asteroīda atvairīšanas projekta īstenošanu. Kas būtu de facto valdība, tikai neievēlēta.

(Reply to this) (Parent)

Izskatās, ka esi diezgan atrauts no reālās dzīves vai arī vairums tavu paziņu ir kaut kādi kriminālisti, ja tā uzskati. Lielākā daļa cilvēku ir sapratuši, ka neoliberālisms nav priekš viņiem.

Korporācijas rīkosies vienīgi tad, ja tas būs finansiāli izdevīgi. Reālājā dzīvē notiek tā, ka valdības vismaz mēģina novērst globālo sasilšanu, korporācijas pret to cīnās. Biznesa vairāk kontrolētā ASV iepaliek Ķīnai. Ar korporācijām vien nebūtu ne kosmisko sasniegumu, ne uzvaru karos. Tā vietā amerikāņu korporācijas, piemēram, Du Pont, sadarbojās ar Hitleru.

Iespējams, ka esi ethically challenged, tāpēc tīri ekonomiski argumenti - naudas koncentrācija nedot tik lielu atdevi ekonomika, jo CEO vienkārši nav spējīgs iztērēt to naudu tik viegli, kā spētu 1000 cilvēku, ja to sadalītu starp viņiem. HFT spekulācijas savukārt nedod vispār nekādu reālu atdevi. Ētiski būtu - CEO nav 200 reižu vērtīgāks par bērnudārza audzinātāju. Attiecībā uz spekulācijām - parazitēt uz citu darba nav labi.


Visi šie argumenti ir labi zināmi un viegli atrodami. Šis nav sociālisms 2.0, šis ir sociālisms 101.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Ethically challenged", lol. Ekonomika un politika nav par ētiku, pretējā gadījumā tu dabū to traumatisko "es svētāks par tevi" spirāli pa kuru kraha virzienā dzenas gan labējie, gan kreisie.

Nav jābūt starp kriminālistiem nedz atrautam no "reālās dzīves" (pretstatā kam?) lai pamanītu, cik daudz savu lēmumu cilvēki balsta ingroup un outgroup konfliktā.

Finansiāli izdevīgi ir neiet bojā zemē ietriecoties asteroīdam. Ja pie aktivitātes trūkuma cīņā ar globālo sasilšanu var vainot tuvredzību (jo tas ir lēns process un cilvēki korporācijās nav automātā gudrāki par cilvēkiem valdībās), tad ar pastardienas asteroīdiem ir citādāk, jo visiem ir skaidrs kas notiks pāris mēnešu vai gadu laikā ja neko nedarīs.

Ar Hitleru savukārt sadarbojās daudzi, sākot ar katoļu baznīcu un beidzot (līdz zināmam brīdim) ar taviem mīļajiem sociālistiem, tas neko nepasaka par kapitālismu vai korporācijām kopā.

CEO varbūt arī neiztērē savu naudu tik viegli kā to viņa vietā darītu 1000 bērnudārza audzinātāju,toties viņš vada korporāciju kas (atkarībā no izmēra) visticamāk ekonomikā atgriež daudz vairāk par tiem 1000. Man nevajag sociālismu 2.0 vai 101, es iztikšu ar sociālismu 0, thank you very much.

(Reply to this) (Parent)

Kādā veidā ASV iepaliek Ķīnai? Svītšopu skaita ziņā? Es piekrītu, ka korporācijas jāvaktē un bez valstīm kapitālisms riskē atgriezties džungļu laikmetā, bet libertariānisms vs sociālisms2 ir feika dilemma.

Smieklīgi, ka piemini cīņu ar globālo sasilšanu, jo tas ir tāds pats korporatīvs (un korumpēts), uz naudas iegūšanu orientēts rūpals kā korporāciju biznesi. Tikai šeit nauda tiek izsūkt no valsts budžeta visādām subsīdijām un zinātnieku-aktīvistu bogus pētījumiem. Jebkāda veida sociālisms faktiski nozīmē, ka valsts un korporāciju savstarpējo power dinamiku nomaina viena megakorporācija, kas kontrolē visu un nav pakļauta skrutinizēšanai. Daudz sliktāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

https://www.theguardian.com/environment/2016/nov/22/donald-trump-success-helps-china-emerge-as-global-climate-leader

Nu un kāpēc tad tas ir korumpēts un suboptimāls process? Varbūt kapitālisms tomēr nav ideāls.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev jāņem vērā, ka Ķīna ir ''līderis klimatā'' as in ieguldījumos iekš reāliem, praktiskiem risinājumiem, jo viņiem ir pats nenormālākais piesārņojums pasaulē. Pekinā cilvēki nevar iziet uz ielas bez uzpurņa un par normālu saules gaismu dēļ smoga sen aizmirsts. Viņiem nav izvēles kā vien sākt reāli darīt kaut ko lietas labā. Tam nav nekāda sakara ar sasilšanas alārmismu. Ja ASV būtu jāsaskaras ar ko tādu, tad arī tur tiktu iegrūsti biljoni.

(Reply to this) (Parent)

Vai tad zinātnes finansēšanas modelis ir zinātnieku izgudrots?

(Reply to this) (Thread)

To es nezinu, zinu tikai, ja zinātnieki spētu piedāvāt labāku, viņi neklusētu un to darītu. Viņiem visāda veida (paš)optimizācijas ir ierasta lieta.

(Reply to this) (Parent)

''Sociālo zinātņu attīstība pirmoreiz ļauj sabiedrībai zinātniskā veidā reflektēt pašai par sevi. ''

MMM.. NO? (es pat teiktu - tieši otrādi - tā šobrīd cenšas aizmiglot realitāti ideoloģisku (to pašu sociālistu ideoloģijas vārdā) iemeslu pēc.

Par sociālismu.
Tas strādā. Skudrām.

Es piekrītu tam, ka Big Data, ML u.c. tehnoloģiju sasniegumi komplektā ar strauji pieaugošu skaitļošanas jaudu arvien lielākā mērā ļauj kvantitatīvi izzināt sabiedrību un norises tajā. Tas, ko es neredzu izrietam no šī apstākļa, ir vajadzība vai pat jēga pēc sociālisma vēl vienas iterācijas.

Ja tev ir rezignācija pret H+, tad ar 70% varbūtību tev vajadzētu būt rezignācijai pret soc.2.0
Tas ir pavisam vienkārši - tā kā jūs nekad "neizskaidrosiet" apziņu, labākajā gadījumā to tikai modelējot vai pēc analoģijas simulējot, jūs attiecīgi nevarat pilnība pārklājoši "saprast" ekonomiku, jo a) cilvēki ne vienmēr rīkojas racionāli (saskaņā ar instrumentāl racionalitāti), b)

Tas ir atkarīgs no tavas antropoloģijas - ja tu uzskati, ka nav brīvās gribas, ka viss ir determinēts taisnā ķēdē no pirmā visuma tikšķa līdz šim brīdim, tad loģiski, ka tev nerada problēmas i d e j a (jo tā ir tikai ideja) par soc.2.0. Taču ir cilvēki, kuri nav deterministi, līdz ar to soc.2.0 viņiem rada problēmas jau idejas līmenī.

"Plānot" ekonomiku (un attiecīgi uzlikt cenu marķējumu kā ienāk prātā) tu varēsi tikai tad, kad singularitāte būs pilnībā aizstiepusies līdz "dabas" un visu ārējo fizisko apstākļu plānošanai un kontrolēšanai.Turklāt regulējot cenas, kā jau sen rakstīja Hajeks, iedragā elementāro epistemoloģisko ekonomikas elementu, tiek zaudēta atgriezeniskā saite, tu vairs nezini, cik lietas pa īstam maksā, un attiecīgi tiek sačakarēti cilvēku ekonomiskās izvēles, lemtspējas un rīcības procesi.

Kopumā, ja vēlies redzēt, pie kā noved sapņi par soc.2.0, skat. šodienas Venecuēlu. Kā jau Kamingss raksta - big data dod daudz ko, taču tie vnk ir labāki dati, nevis instruments kontrolētas masu ekonomikas radīšanai. Taisnību sakot, no big data jēga ir tieši situācijā, kad vienmē paveras vairākas branching alternative histories/realities.

Ok, ir viena iespēja - soc.2.0 teorētiski ir iespējams pilsētā vai pilsētvalstī. Taču bez pilsētvalsts taču ārā ir vel kas, piemēram,ne tikai lauki un province, bet arī planēta utt. Turklāt arī ierobežotas populācijas un apdzīvotās vietas apstākļos tas var būt problemātiski - https://youtu.be/7dAmroKyzGY

(Reply to this) (Thread)

> "[..] tā kā jūs nekad "neizskaidrosiet" apziņu [..]"

No kādiem datiem Tu atvedini šādu prognozi?

(Reply to this) (Parent)

Kāpēc nevar būt pret radikālo H+ un par ekonomikas kontroli? Tas vispār nav saistīts. Es esmu pret big government cik tālu tā ir par indivīda dzīves un domu kontroli, bet par, cik tālu tā aizsargā vienkāršo cilvēku pret korporācijām, "ipašajām interesēm" un ārvalstu naudas plūsmām. Tas nav nekas jauns, man liekas tas ir klasiska sociāldemokrātisks liberālisms.

Hajeks un citi tēlo ekspertu jomā, kur īstu ekspertu nav. Pat ja būtu, veciem un pieredzējušiem parasti nevajag ticēt, kad viņi saka, ka kaut kas nav iespējams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, Hajeks gluži vienkārši saka, ka iejaucoties cenās, tu iejaucies ekonomiskās informācijas feedback loop'ā.
Jā, korporācijas tieši to dara, veidojot monopolus un kabalus, vienojoties un fiksējot cenas utt.
2008. g. krīze notika tieši tāpēc, ka kabala dēļ zuda r e ā l ā informācija par cenām. Problēma ir nevis tajā, ka valsts par maz iejaucas ekonomikā/tirgū, problēma ir tajā, ka korporācijas bankas spēlē valstis un čakarē tirgu, sevišķi reālistiskas informācijas apriti.
29tā gada crash, 2009tā crash - informācijas trūkuma ziņā abi ir identiski ar vēlīnā PSRS situāciju.

(Reply to this) (Parent)

Par apziņu un brīvo gribu. Ja sapratu argumentu, tas ir par nespēju paredzēt kā cilvēki rīkosies brīvajā tirgū, ja pieļauj, ka viņiem ir brīva griba. Ok.

Tikai brīvais tirgus nav nekāda pašvērtība pati par sevi. Bez tā var iztikt, ja citi mehānismi strādā labāk. "Katram ir tiesības pirkt kādas akcijas vēlas" nav nekādas fundamentālas cilvēktiesības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tu pareizi saproti brīvo tirgu? Tas ir par konkurenci plus labāko piedāvājumu, kas ir izdevīgāks un efektīvāks par citiem. Ja nav brīvā tirgus, nav īstas konkurences + no real choice.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu un zinātnē grupas sacenšas par finansējumu. Tas rada konkurenci. Ne jau to rada patērētāju tiesības izvēlēties, kuram pētījumam ticēt. Tādu tiesību nav - nav nekādas starpības, vai pētījumu par noteiktu tēmu ir veikusi grupa A vai B, ja vien tas ir izdarīts pietiekoši kvalitatīvi (ko nodrošina tas, ka nekvalitatīvajiem naudu normālos apstākļos nedod).

Arī ekonomikā patērētāja "izvēle" ir simulakrs, parasti izvēle pirkt sarkanu vai zaļu sūdu, kas patērētājam nemaz nav vajadzīgs.

(Reply to this) (Parent)

Vārdu sakot, jebkurā sistēmā vajag vienu strukturāli izšķirošu neskaidro elementu, radical variable, kas sistēmai piešķir dinamiku. Soc.2.0 neskaidrību un variabiļitāti redz kā riska faktoru, pret ko vajag aizsargāties, reaģēt, kontrolēt, utt. Citi šo pašu strukturālo neskaidrību un jautājuma zīmi, tumšo punktu, tieši otrādi redz kā lielu iespēju jaunu sistēmu būvēšanai. Ride the tiger.

kapitālisms nav tik daudz par brīvo tirgu cik par bloķēšanu pieeju resursiem, tāpēc pēc aukstā kara tas bremzē teh.progresu, jo lai gan ir iespējami roboti kanalizāciojas tīrīšanai lētāk ir algot čurku-migrantu- no resursu perifērijas, kas nirs sūdos

(Reply to this) (Thread)

ja privātīpašums - viens no īstajiem kapitālisma stūrakmeņiem, fundamentiem, sine qua no - tev ir "bloķē pieeju resursiem", tad žēl
protams, ir jājautā, cik daudz privātīpašums un privātā iniciatīva joprojām ir kapitālisma centrā šajos spektrālā kapitāla laikos

(Reply to this) (Parent)

Neiedziļinoties kopējā tēmā (ne vella no ekonomikas nejēdzu), tikai vēlējos piebilst, ka komandekonomikai nav ne vainas, ja tam komandētājam un plānotājam ir smadzenes. Austrumeiropiešiem, kas dzīvojuši aiz dzelzs priekšskara informatīvā izolācijā, šķiet, ka plānveida ekonomika ir tīrs sociālistu izdomājums, aber vēsturiski tā pastāvēja visos autoritārajos režīmos (bet XX gs. pirmajā pusē tādi bija vairumā Rietumu valstu), savukārt izslavētos "piecgadu plānus" PSRS vadība mehāniski copy/paste pārņēma no ASV, kur tie darbojās visnotaļ labi, ļaujot pārvarēt Lielo Depresiju.