|
4. Feb 2017|18:31 |
Ja tev ir rezignācija pret H+, tad ar 70% varbūtību tev vajadzētu būt rezignācijai pret soc.2.0
Tas ir pavisam vienkārši - tā kā jūs nekad "neizskaidrosiet" apziņu, labākajā gadījumā to tikai modelējot vai pēc analoģijas simulējot, jūs attiecīgi nevarat pilnība pārklājoši "saprast" ekonomiku, jo a) cilvēki ne vienmēr rīkojas racionāli (saskaņā ar instrumentāl racionalitāti), b)
Tas ir atkarīgs no tavas antropoloģijas - ja tu uzskati, ka nav brīvās gribas, ka viss ir determinēts taisnā ķēdē no pirmā visuma tikšķa līdz šim brīdim, tad loģiski, ka tev nerada problēmas i d e j a (jo tā ir tikai ideja) par soc.2.0. Taču ir cilvēki, kuri nav deterministi, līdz ar to soc.2.0 viņiem rada problēmas jau idejas līmenī.
"Plānot" ekonomiku (un attiecīgi uzlikt cenu marķējumu kā ienāk prātā) tu varēsi tikai tad, kad singularitāte būs pilnībā aizstiepusies līdz "dabas" un visu ārējo fizisko apstākļu plānošanai un kontrolēšanai.Turklāt regulējot cenas, kā jau sen rakstīja Hajeks, iedragā elementāro epistemoloģisko ekonomikas elementu, tiek zaudēta atgriezeniskā saite, tu vairs nezini, cik lietas pa īstam maksā, un attiecīgi tiek sačakarēti cilvēku ekonomiskās izvēles, lemtspējas un rīcības procesi.
Kopumā, ja vēlies redzēt, pie kā noved sapņi par soc.2.0, skat. šodienas Venecuēlu. Kā jau Kamingss raksta - big data dod daudz ko, taču tie vnk ir labāki dati, nevis instruments kontrolētas masu ekonomikas radīšanai. Taisnību sakot, no big data jēga ir tieši situācijā, kad vienmē paveras vairākas branching alternative histories/realities.
Ok, ir viena iespēja - soc.2.0 teorētiski ir iespējams pilsētā vai pilsētvalstī. Taču bez pilsētvalsts taču ārā ir vel kas, piemēram,ne tikai lauki un province, bet arī planēta utt. Turklāt arī ierobežotas populācijas un apdzīvotās vietas apstākļos tas var būt problemātiski - https://youtu.be/7dAmroKyzGY |
|