making sense - [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[2. Jan 2017|17:30]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|]

Izlasīju grāmatiņu par to, kā roboti un AI apdraud darbavietas. Galīgi nepārliecinoši.

Pirmkārt, šobrīd nav pat konsistenta viedokļa par to, kas tieši tiek apdraudēts. "Fabrikas strādnieki?" Tādi mūsdienās bagātajās tikpat kā neeksistē, globalizācija un automatizācija tos jau ir padarījušas par mazskaitlīgu vienību. Ciktāl AI pamatā apdraud vidusšķiras darbus, par to vajag runāt, bet nevajag novest līdz patronizējošam viedoklim, ka no automatizācijas tālāk cietīs working class. Paši grāmatas piemēri ir konsistenti ar šo - piemēram, tiek minēts, ka robotizēti viesmīļi tuvākajā laikā netaisās parādīties, un bez smago auto šoferiem arī neiztiks, kaut vai juridisku iemeslu dēļ vajadzēs vienmēr kādu būtu auto kabīnē, pat ja viņš tieši nevadīs auto. (Es to neizdomāju - abi piemēri ir burtiski paņemti no grāmatas, ka sludina AI ekonomisko apokalipsi.)

Otrkārt, tā vietā radīs jaunus darbus, tieši tāpat kā datorizācija jau ir tos radījusi. Piemēram, Excel vispārpieejamība radīja darbu "datu analītiķis mazā-un-vidējā uzņēmumā". Ja hipotētiskajā nākotnē datu analīzes tehnisko daļu pārņems AI, tāpat tur klāt vajadzēs cilvēku, kurš uzdos "īstos" jautājumus un interpretēs rezultātus. (Cilvēku īpašā gudrība nekur nepazudīs - tā ir zināšanās par to, kas ir tiešām svarīgs, common sense, kas AI nepiemīt.)

Treškārt, ja reiz working class darbi tiek tik skaļi pieminēti, kāpēc nerunāt par pozitīvajiem efektiem, piemēram, vairāk brīvā laika un mazāk wage slavery darot cilvēka necienīgus konveijera darbus? Nav noslēpums, ka sabiedrība šobrīd spiež cilvēkus strādāt pārāk daudz. Ir muļķīgi, ka pat ļoti bagātā valstī nepietiekama strādāšana draud beigties ar nonākšanu uz ielas.

Ceturtkārt, "dators ir labāks par cilvēku jomā X" vēl nenozīmē "dators tiek lietots cilvēka vietā, lai veiktu X". Tīri akadēmiski, jau kopš astoņdesmitajiem ekspertu sistēmas esot labākas par ārstiem diagnožu noteikšanā. Vai tās plaši lieto? Nē. Problēmas ir legālas (nav pieejas pagātnes pacientu datiem ētisku liegumu dēļ), procesuālas (dati nav pieejami pareizā formātā) un sociālas (ārstiem nav zināšanu par mašīnmācīšanos un viņi tai neuzticas). Diagnozes noteikšana praksē esot mazāka svarīga problēma, nekā varētu likties (dzīve nav Dr. House).

Gain distribution un inequality problēmas ir politiskas, nevis tehnoloģiskas.

Ciktāl mašīnmācīšanās apdraud klasisko zinātni, tā jau ir pavisam cita problēma. Zinātnieki darbu tāpēc nezaudēs (vismaz ne 10-20 gadu īstermiņā), sliktākajā gadījumā tiks degradēta praktizējošu zinātnieku izpratne par to, ka zinātne ir ne tik daudz spēja atbildēt uz jautājumiem, kā spēja saprast.
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
[User Picture]
From:[info]extranjero
Date:2. Janvāris 2017 - 20:24
(Link)
Man gan šķiet, ka auto vadību drīz vien (nu labi, varbūt 10-20 gadu laikā) pārņemts datori. Ja pašbraucošie auto būs drošāki par cilvēku vadītajiem, tad neredzu nekādu vajadzību vēl pēc šofera kabīnē “juridisku iemeslu dēļ”.

Nākošā lieta ir pakotāji un ogu lasītāji. Līdz šim iemācīt datori vēl neprata maigi paņemt un ielikt zemenes vai olas kastītē, bet šķiet, ka tas jau sasniedz pilnību. Kādam jau būs jānovēro process, bet noteikti samazināsies vajadzība pēc lētajiem strādniekiem.

Piemēram, daudzos veikalos jau automātiskās kases ir samazinājušas pārdevēju skaitu uz pusi. Viens pārdevējs, kas uzrauga veselu rindu ir pietiekami.

Un tā ziņa, ka pat ķīnieši ieviesīs robotus savās ražotnēs norāda, ka par spīti Trampa retorikai šie darbi ne tikai neatgriezīsies no Ķīnas, bet tie izzudīs arī Ķīnā.

Medicīna ir cits jautājums, tā ir ļoti sarežģīta sfēra, kur datormodeļi nestrādā tik labi. Bija pētījums ar datorskenējumiem, kur speciālists tikai paskatoties var pateikt precīzāk nekā datorprogrammas, bet interesantākais, ka speciālists nevar skaidri pateikt, kā viņš to zina.

Farmācijā, piemēram, ievieš robotus, kas atrod noliktavā un izsniedz zāles, lai farmaceitam nav jāskraida apkārt. Bet nav datorprogrammas, kas spēj labi izvērtēt, vai izsniedzamās zāles ir piemērotas pacientam, izņemot pašus triviālākos gadījumus.

Komunikācijas loma noteikti vēl ilgi paliks tikai cilvēku prerogatīva, bet tas nenozīmē, ka nav jādomā, ko darīt ar tiem, kas zaudēs savu darbu, bet būs pārāk veci, lai apgūtu jaunu profesiju. Būs jādomā par universālo kredītu tāpat kā par tiesībām uz medicīnu u.c.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:2. Janvāris 2017 - 21:59
(Link)
Pēc breksita ogu lasītāju robotus UK tiešām vajadzēs.
From:[info]krishjaanis
Date:2. Janvāris 2017 - 21:33
(Link)
"Ir muļķīgi, ka pat ļoti bagātā valstī nepietiekama strādāšana draud beigties ar nonākšanu uz ielas."

Šis un vēl vairāki izteikumi liek domāt, ka gribi, lai valsts auklē cilvēku.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:2. Janvāris 2017 - 21:54
(Link)
Atkarīgs ko saproti ar "valsts" un "auklē", bet neredzu lielu jēgu strīdēties par semantiku. Kaut kādā tuvinājumā - jā.
[User Picture]
From:[info]indulgence
Date:3. Janvāris 2017 - 21:45
(Link)
Akurāt nesen lasīju vienā blogā izbrīnu, kur puisis Japānā izmantojis kaut kādu 100% robotizētu uzparikti (vo neatceros, kādu), pie kuras stāvēja 5 darbinieki: viens rādīja ceļu, otrs skaidroja, trešais pieturēja aiz rokas utt. Aber ja uzparikte nebūti robotizēta, pietiktu ar 1 apkalpojošo menu.
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:3. Janvāris 2017 - 22:46
(Link)
Vo, man šķiet white collar workeri drīzāk varētu kļūt oboselet (nu ja neskaita kaut kādus megapacanus 20 kilogramīgām smadzenēm kā Breinam).

Vienmēr radīsies kaut kāds mess, kur vajadzīgs santehniķis Afoņa ar savu know-how. Vai piemēram aiziet uz krogu, kur tevi apkalpo dzīva, sārta alus nesējiņa. A kaut kādu banku klerki, sekretutkas, ierēdņi n šit, vismaz atkal, ja ne supermega augstā ranga, kas izlemj politikas vai komunicē ar citiem tādiem pašiem no citām organizācijām, v pečku.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:3. Janvāris 2017 - 23:16
(Link)
Piekrītu.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:3. Janvāris 2017 - 23:18
(Link)
vispārīgajai domai, cik nopratu to no formulējuma, ne detaļām