čīkstuļa pieraksti

man priekšā gara nakts kopā ar ārkārtīgi interesantu eseju par berlīnes mūri.
un es pat nevaru aiziet uz virtuvi un sarūpēt ēdamo, jo tur tup 10 sveši bulgāri, ap kuriem negribās dancot, taisot ēst, kamēr viņi tur dzer. pēēēēē.

kārtējā "deadline", kārtējā negulētā nakts. eh, tas laikam sāk izveidoties par pieradumu.
laiks skrien absurdos ātrumos.
šoreiz šeit ir daudz vieglāk un patīkamāk. negribās pat čīkstēt. lai gan draugu tāpat pietrūkst. un brāļa. un tēta. un MAMMAS, mammas visvairāk. mamma vismīļākā. un man vienalga, cik bērnišķīgi tas izklausās, mamma ir vismīļākā.

ak, jā, beidzot atradām māju.
saukta par rosewood cottage, nezinu, vai oficiāli, bet saimniece tā sauc. mīlīga mājiņa. piecas istabas, dzīvojamā istaba, virtuve, divas vannasistabas, dārzs (nu, es pēc maniem standartiem tas akurāt nav dārzs - zāles pleķītis ar pāris ķebļiem ārā pīpēšanai un "you can have a barbecue anytime!!"), garāža. emma teica, ka izskatoties pēc viņas tantes mājas, bet man vienalga, viņa par visu sūdzas, es zinu, ka viņai patīk, un man arī patīk. mēs visi četri vispār esam priecīgi. kaļam plānus par to, kas notiks kurā istabā (plānot ir tik jauki, pat tad, ja zini, ka parasti nekas nenotiek pēc plāna), dalām pienākumus. man tika dārza ravēšana, kam galīgi nevajadzētu būt grūti (jo nevar īsti saprast, kur tur kas ravējams vispār ir). rīt parakstīsim līgumu, cerams, ka būsim tikuši vaļā no tā punkta, kurā rakstīts, ka mums jātīra arī skurstenis (lai gan kamīns elektrisks) un notekcaurules (tas varētu būt ļoti smieklīgi).
un lēti dabūjām. salīdzinot ar šī gada dzīvošanas izmaksām, ietaupīšu aptuveni 1000GBP.
tagad tik jāgaida nākošais gads.
life's good:)

pagaidām mans plāns par sevis disciplinēšanu, tobiš, neļaušanos skumjām, ļoti labi strādā. pēdējās dienas ir bijušas ļoti labas. šovakar runājos ar mammu skaipā, un viņa teica, ka es izskatoties priecīgāka. re, kā sanāk. citās jomās, gan, mana pašdisciplīna vēl joprojām sūkā. piemēram, normāla dienas režīma ieviešanā, lai no rītiem pirmā stunda nomodā netiktu pavadīta, nolādējot visu pasauli.. bet.. baby steps. tā laikam tikai var tikt uz priekšu.
bet tā sevis priecināšana un stutēšana nemaz nav tik viegla, ziniet:) pagaidām vēl ir jācenšas, bet tomēr pagaidām arī patīk.

ledusskapis mūsu virtuvē ir sajucis prātā un saldē visu, kas tajā atrodas.
sasaldēti ananāsi izskatās diezgan komiski. gurķis bija jocīgs, to būs bail ēst.

un man ir zilas zeķes, uz kurām ir daudzi brūni eži. mani sajūsmina.

man nāk miegs, ārā lietus un vējš, blakusistabā ārkārtīgi skaļi skan drum&bass, 2 nedēļas līdz esejas nodošanai, šodien jāiet ballēties, rīt 9os lekcija, 12tos lekcija, vēlāk jāiet skatīties māju nākamajam gadam. jā, esmu atpakaļ universitātē.
galīgi nav daudz laika, jāmēģina saorganizēties.

lai gan princips "prom no acīm, prom no sirds" īsti nedarbojas šoreiz (un laikam patiesībā nekad), vismaz tagad ir mierīgāks prāts. negribās raudāt ik brīdi, kā sadzirdu skumjākas nošu skaņas pleijerī, vai kad iedomājos brāļa/mammas/tēta/vecmammas/draugu sejas. tagad tik tāds baigais sagurums - pēc 40min vilciens uz Jorku, un tad vēl autobuss līdz skolai, būšu tur tik vienos naktī. un tad vēl jātiek līdz koledžai. riktīgi nogurdinoši. un ķēpīgi. jāmeklē labāki varianti, diez vai ir vērts čakarēties un besīties visu dienu, lai varētu nokļūt līdz skolai par 20ls lētāk.

sēžu pie galda, klepoju tā, ka liekas, tūdaļ plaušas pa muti izlidos ārā, viss galds pilns ar salvetēm un tējas krūzēm un dažādiem tautas un ne-tautas līdzekļiem pret saaukstēšanos. mugurā džemperis, ap kaklu šalle, kājās vilnas zeķes un visam pa vidu silta pidžama. un es ar sarkanām acīm un aizkritušām ausīm.
a garastāvoklis tik labs! :)
otrdien ciemā būs viena no manām kursabiedrenēm, lietuviešu čommene, viņa jau tagad lido atpakaļ uz skolu, 2 nedēļas pirms mācību sākšanās. būs tik jocīgi. divu manu ārkārtīgi nošķirto pasauļu sadursme.

tagad, kad esmu mājās (un te ir tik feini un jautri), man pat nedaudz pietrūkst anglijas un universitātes. nu vai nav slimi? ko es darīju pēdējos divarpus mēnešus? gaudoju, ka gribu mājās..

31h nomoda un man ļoti sāk nākt virsū lūziens.
IR jāsamurgo eseja. tad varēs gulēt kaut līdz sestdienai. un tad viss no jauna - vēl divas esejas. trešdienas vakarā jānosvin, piektdien jāpasvin, pirmdien mājās. tāds ir plāns. jāsaņemas.
jāiztur vēl (ieskaitot lekciju, kurā eseja jānodod) 9,5h. nezinu, kā to izdarīšu. ziņošu vēl:)

mana labā lietuviešu čommene, kas šodien izpalīdzēja arī ar prāta vētras sarīkošanu par šonakt rakstāmās esejas tematu, pa skaipu sūtīja failu. teica, ka mani iepriecināšot. un tur nu tā uzradās. mirguļojoša egle mana datora kreisajā, apakšējā stūrī. lai cik ļoti dumja būtu, nespēju noņemt.
12 stundas, lai uzdzejotu vēl vienu eseju.

5h30min līdz esejas nodošanai, nav uzrakstīts ne vārds, un es pat nevaru satraukties. vienīgi tāds pēdējā brīža adrenalīns, domas joņo, ir daudz, ko teikt. līdz 12tiem lasīšu vēl (jo lasīts ir pietiekoši), tad no 12tiem - 15tiem rakstīšu. ceru, ka paspēšu.
"racing the clock"

man bija drusku uznākušas bailes par to, kā būs, kad aizbraukšu mājās.
tikko pazuda. sasodīts, kā es gribu visus satikt! beidzot!!! kā man gribās visus samīļot, pieskarties cilvēkiem, uz kuriem 2 mēnešus tik caur datora aci esmu skatījusies. gribās atkal kopā smieties ne tikai ar webkameras palīdzību.
eeehehhhhheee :)
11 dienas, TIKAI 11 dienas!!!!!!!!!!!!!!!
un man vēl ir aptuveni 11 stundas, lai pabeigtu eseju :o
atkal bezmiega nakts, atkal hiperaktīva sajūta!

vēl viena bezmiega nakts. beidzot sāku aizrauties ar mācībām, sen tā nebija bijis. pašlaik ar interesi lasu par to, kā vācu sabiedrība reaģēja uz antisemītismu nacistiskajā vācijā. interesanti.
un dienas plāns gatavs. ir jāraksta eseja. pirms tam, pirms lekcijām, jāsadzeras espresso, lai acis neaizkrīt ciet jau trijos. tagad dzeru trešo tējas krūzi, un domāju, ka jāiedzer kofeīna tabletītes. drošības pēc. gribu šodien pabeigt. vai vismaz daļu uzrakstīt.
un atkal klasiskā mūzika.
gribu uz simfoniskā orķestra koncertu.

šodien jau 1. decembris.
johaidī, kā laiks skrien.
un es nomierinājos par esejām. pagaidām. galvenais ir nokoncentrēties uz to, kuru tagad rakstu, par antisemītismu, tā ir SUMMATIVE (tiek ņemta vērā, izliekot gala atzīmi), otra, tā kas ceturtdien jānodod, ir FORMATIVE (netiek ņemta vērā, kā treniņš). un ir interesanti. tikai vislaik raudāt gribas, jo temats bēdīgs. iešu uzvārīšu sev makaronus.

vēl 15 dienas. līdz mājām.
un manī mostas panika. pēc 4 dienām jānodod viena eseja, pēc 5 otra, un tad vēl nākamajā nedēļā divas. vai es esmu sākusi? nē. fak.

šonakt neiešu gulēt. ne pa visam. ne acu neaizvēršu. tāpēc tagad tā mierīgāk, nedaudz atvelku elpu. jo tiiiiiiiik sasodīti daudz jāmācās, gribās kliegt un raudāt, bet nav vērts, un es tāpat jūtos labi. galvenais ir pēc tam izturēt rītdienu līdz 6iem vakarā. tad varēs iet gulēt un gulēt līdz nākamās dienas 11tiem:) ir to vērts. ekk, ziniet, es jūtos labi. vēl tagad tikai iemīlēties, un būtu tik skaisti. viss būtu skaisti.
es nedaudz bīstos braukt mājās. man jau sagaidītāji pieteikušies, bet man bail. liekas, ka nu jau pāri tas punkts, kurā liekas, ka esmu aizbraukusi tikai ekskursijā. un ja brauktu mājās,tad pavisam, ne tikai uz mēnesi. bet braucu tikai uz mēnesi. hm. nu, tad jau manīs. 17dienas.
esmu iedzērusi divas kofeīna tabletītes un trīs krūzes tējas. šķiet, izturēšu. lai gan pagājšnakt ar tik 4h miega iznāca. no rīta biju tik nelaimīga, ka izdomāju, ka šonakt nav vērts gulēt. jo, jo ilgāk neguļ, jo lielāka tā kaifa sajūta. nu, pēc kāda laika tak sāk likties, ka esi kaut ko salietojies, viss tāds.. neskaidrs:)

gaidu, kad mana dzīvokļabiedrene paliks kurla
jo neviens taču nevar klausīties mūziku TIK skaļi, ka manas sienas vibrē no basiem, un nepalikt kurls. neiespējami. nesaprotu, kā viņa tajā istabā var pasēdēt..

sēžu savā istabā (kailās sienas beidzot aizpildītas ar bildēm, un nu visi mani mīļie no mājām uz mani skatās katru dienu, un es uz viņiem), lasu Common Wealth (grāmata mācībām), dzeru tēju ar tajā iekšā samestiem ābolu gabaliņiem un klausos klasisko mūziku. beidzot, pirmo reizi šeit esot, jūtos mierīgi. miers, ko tik ilgi gaidīju, beidzot ir klāt. jo viss taču ir kārtībā.
un noklausieties Arvo Pärt - Für Alina.

bet vispār man te neiet slikti, patiesībā man iet diezgan jauki. vakar bija freshers' ball, kas būtībā ir kas līdzīgs amerikāņu ballēm (nu, tām, ko visi esam redzējuši filmās), uzstājās pendulum un visi dauzījās. visnotaļ priecīgi. un dzīvokļabiedri arī nu jau pieņemami šķiet. sestdien dosimies uz newcastle, iepirksimies un izklaidēsimies. tiešām, nav slikit. lekcijas ļoti interesantas, man ļoti patīk antropoloģija, mani pārsteidza tas, cik ļoti mani ieinteresējusi antropoloģijas bioloģiskā puse. nebiju to gaidījusi, bet tas ir iepriecinoši. arī vēstures lekcijas ir visnotaļ interesantas, īpaši modulis par indivīdu un sabiedrību vācijā no 1918. - 1940. gadam. (moduļu sistēma, 4moduļi antropoloģijā, 2 izvēles, es izvēlējos divus vēsturē). jāsāk rakstīt esejas, projekti, jo vairs ir palikuši mazāk kā divi mēneši, un esejas pietiekoši lielas apjomā - katra 2000vārdi, un vēl viens eksāmens. tā vien būs. viena eseja nedēļā, tā tam vajadzētu sanākt..
diez cik ilgi sūtās paciņa no latvijas uz angliju (ne londonu, uz anglijas ziemeļiem)? jo vecāki paciņu nosūtīja pagājšnedēļ un tā vēl nav pienākusi. ja tā būs pazudusi, tad, sasodīts...!!!