čīkstuļa pieraksti

pamodās izbesītais besis, bet tas laikam negulēšanas dēļ.
kārtējais rīts, kad eju gulēt laikā, kad gaisma parādās un mostos, kad jau paliek tumšs. what else is new?

31h nomoda un man ļoti sāk nākt virsū lūziens.
IR jāsamurgo eseja. tad varēs gulēt kaut līdz sestdienai. un tad viss no jauna - vēl divas esejas. trešdienas vakarā jānosvin, piektdien jāpasvin, pirmdien mājās. tāds ir plāns. jāsaņemas.
jāiztur vēl (ieskaitot lekciju, kurā eseja jānodod) 9,5h. nezinu, kā to izdarīšu. ziņošu vēl:)

nu re, izmuldējos vakar
pierunāju neveiksmi
šodien nekāda kaifa no negulēšanas nav, jūtos štruntīgi, gribās gulēt un esmu baigi nelāgā garastāvoklī, viss riebjas. pati sev riebjos, kad esmu tāda. fuifuifui.
ek, jāgaida, kad pāries. vienmēr jau pāriet. vēl nomodā jāiztur 6h40min.

man patīk būt nomodā naktī. tad, kad visi citi guļ. viss liekas tāds... skaidrāks. vieglāk saprotams un vienkāršāks. es pati sevi saprotu labāk, pati sev patīku vairāk. jo acis mainās, varbūt tā, protams, ir tikai iedoma, bet man patīk domāt, ka tās paliek zaļākas. skaidrākas. miegs apmiglo manas acis, es nevaru skaidri padomāt. jo mazāk es guļu, jo es vairāk varu izdomāt. protams, līdz vienam brīdim, kurā bezspēkā jaiekrīt gultā.

es biju aizmirsusi, ka man ir blogs, kurā rakstīt.
cik neveikli.
bet man piedodami, tik daudz kas sadarīts šajās divās nedēļās, ij izstāstīt visu nevar.
vienīgais, ko vēlos sacīt, ir tas, ka pēdējā laikā ir pazudusi mana spēja NEGULĒT. 2h miega bija pilnīgi pietiekami. tagad gan nē. šobrīd, nedaudz pāri pusnaktij, jau plīstu nost. un man vēl tik daudz jāpadara. bet plīstu nost. sasodīts.