man patīk būt nomodā naktī. tad, kad visi citi guļ. viss liekas tāds... skaidrāks. vieglāk saprotams un vienkāršāks. es pati sevi saprotu labāk, pati sev patīku vairāk. jo acis mainās, varbūt tā, protams, ir tikai iedoma, bet man patīk domāt, ka tās paliek zaļākas. skaidrākas. miegs apmiglo manas acis, es nevaru skaidri padomāt. jo mazāk es guļu, jo es vairāk varu izdomāt. protams, līdz vienam brīdim, kurā bezspēkā jaiekrīt gultā.