čīkstuļa pieraksti

lai gan princips "prom no acīm, prom no sirds" īsti nedarbojas šoreiz (un laikam patiesībā nekad), vismaz tagad ir mierīgāks prāts. negribās raudāt ik brīdi, kā sadzirdu skumjākas nošu skaņas pleijerī, vai kad iedomājos brāļa/mammas/tēta/vecmammas/draugu sejas. tagad tik tāds baigais sagurums - pēc 40min vilciens uz Jorku, un tad vēl autobuss līdz skolai, būšu tur tik vienos naktī. un tad vēl jātiek līdz koledžai. riktīgi nogurdinoši. un ķēpīgi. jāmeklē labāki varianti, diez vai ir vērts čakarēties un besīties visu dienu, lai varētu nokļūt līdz skolai par 20ls lētāk.