čīkstuļa pieraksti

lai gan princips "prom no acīm, prom no sirds" īsti nedarbojas šoreiz (un laikam patiesībā nekad), vismaz tagad ir mierīgāks prāts. negribās raudāt ik brīdi, kā sadzirdu skumjākas nošu skaņas pleijerī, vai kad iedomājos brāļa/mammas/tēta/vecmammas/draugu sejas. tagad tik tāds baigais sagurums - pēc 40min vilciens uz Jorku, un tad vēl autobuss līdz skolai, būšu tur tik vienos naktī. un tad vēl jātiek līdz koledžai. riktīgi nogurdinoši. un ķēpīgi. jāmeklē labāki varianti, diez vai ir vērts čakarēties un besīties visu dienu, lai varētu nokļūt līdz skolai par 20ls lētāk.

domāju, ka tad, kad būšu beigusi savas studijas Anglijā, varēšu rakstīt lidostu hronikas.
esmu minhenes lidostā, gaidu lidojumu uz mančesteru. nepatīk minhenes lidosta, attālumi ārkārtīgi lieli (lai gan varbūt tikai tā likās), neviens īsti angliski runāt negrib un ir baigā kontrole - gan pasu, gan rokas bagāžas. tā pamatīgi izpētīja manu fotoaparātu; pasu kontrolē (jā, izrādās, ka vēl tomēr pārbauda pases..) kārtīgi nopētīja, izšķirstīja, ar akmenscietu ģīmi izprasīja to, kāpēc es braucu uz turieni, ko man tur vajag utt. nav patīkama pieredze.

biju piemirsusi, ka man bija pieraksti no kopenhāgenas lidostas, tad, kad tas puisis vāvuļoja pāris metru attālumā no manis. tātad, 15.12.2008, ~14:00, kopenhāgena lidosta, 24g.v. jūrnieks Artis (vārds mainīts:)), uzskata sevi par tīru "līvu", diezgan iereibis, runā ar kādu latviešu dāmu.
citāti un novērojumi, un manas emocijas
"līva" novērojums: "nākamgad latvijā bus palikuši tikai bērni, invalīdi un pensionāri."
tagad stāsta, ka poļi malači ar savu kredītu politiku bijuši, jo "paņēma to drusku stingrāk."
tagad runas par godmani
hahahaaa
"kad mēs esam bijuši saimnieki savā zemē?"
iet vaļa gimenes koka atstāsts, stāsta arī par sibirīju, kulakiem, SSiešiem utt.
"mēs esam sava nacija, jo neviena valoda musu nav līdzīga"
"kad ies pavisam traki, aršu zemīti"
hihihi
tagad runā par spāņu patriotismu, patriotisms esot skatīties futbolu, nevis ziņas.
tagad ir politiska aģitācija, aģitē savas partijas, "vienoīgos reāli domājošos".
kā var viens cilvēks tik daudz vāvuļot? laikam sen nav ne ar vienu tā riktīgi varējis izrunāties, ļoti ļoti daudz sakrājies.
tagad runā pa telefonu: "zini, veci, tu istenībā esi mans draugs, bet vecīt, man ir žopa, bet mana saule panikā jau bezmaz sāk krist.." "bīda štelles" vakaram. komentāri pec sarunas: "es viņam vienmēr ļoti ļoti palīdzu. latvijā tas ir baigais retums. vinš ir tāds vēzits, nu, pēc horoskopa, šad tad stulbības sastrādā. iet taisni un viss. bet foršs džeks istenība."
pašreflekcijas: "mēs [lidostā atrodas viņš (kurš runā ar to dāmu) un laikam viņa darbabiedrs/čoms, kas uzlicis austiņas, klausās mūziku un aktīvi ignorē notiekošo] vienkārši virieši esam, cik mēs parasti esam, tik esam. sievietes mūs par to mīl. mēs esam jūrnieki, mes daram, ko varam."
jurnieks aizgaja pipet. ze end. lidmašīnā, par laimi, sēdēja tā patālāk no manis, bet tāpat dzirdēju viņu runājam. labi, ka ļoti nāca miegs:)

kopenhāgenas lidosta ir laikam vismīlīgākā no visām lidostām, kurās esmu bijusi. tik silta, tik mājīga, tik jauka :) forši.
sēžu, gaidu ļoteni. un te ir cilvēki, kas runā latviski. eitunost. pēc divarpus mēnešiem beidzot dzirdu latv.val. jē!
tagad tik man ir piemetusies mana ikreizējā paranoja par to, vai nepazudīs bagāža. jo ar to pārnešanu no vienas ļotenes uz otru.. .hmmmm....