čīkstuļa pieraksti

vairāk jā nekā nē

gardenia

mizantrops, bet patiesībā nemaz ne.
antropologs, bet vēl īsti ne.
nekas vēl īsti ne. es vēl mācos.

View

Navigation

Skipped Back 40

11. Oktobris 2008

Add to Memories Tell A Friend
šeit esmu jau vairāk kā nedēļu. vakar bija pirmā lekcija.
nav tā, ka jāraud un jāraujas mājās, nav tā, ka liekas, ka neizturēšu šeit to mācību periodu (3 gadi, bet pēc 2 mēnešiem uz mēnesi braukšu mājās, un tā visu laiku - 2,5mēn mācības, 1 mēn brīvlaiks), nav tā, ka es esmu nelaimīga. bet nav arī tā, ka esmu laimīga, nav tā, ka jūtos šeit kā mājās, nav tā, ka JŪTU sevi šeit kā iedzīvotāju. jūtos kā ciemiņš, kurš šeit atbraucis kaut ko iegūt un kurš dosies mājās pēc iespējas ātrāk. protams, varbūt pēc mēneša es dziedāšu citu dziesmu, kas zin, varbūt pārangliskošos, bet es tik ļoti ceru, ka tā tas nebūs. jo šeit ir jauki, man patīk, daudz kas šeit pat ir labāk nekā mājās, cilvēki pat varbūt ir jaukāki un mierīgāki. bet mājās..
esmu sapratusi, ka mājas ir daudz kas vairāk kā tikai cilvēki. izrādās, ka cilvēki nav vienīgais, kā pietrūkst. pietrūkst elizabetes/tērbatas/barona ielas, pietrūkst miglas bastejkalnā, pietrūkst latviešu seju un valodas, pietrūkst visu pazīstamo vietu, pietrūkst vecrīgas tusiņu, kuri nenoliedzami ir labāki par šejienes tusiņiem (kaut vai tāpēc, ka viss beidzas 2.00 un visi tikai to vien zina, kā piedzerties un tad klumburēt mājās). protams, varbūt es vēl nevaru saskatīt to labo. protams, varbūt tas mainīsies. protams, varbūt es atradīšu sev šeit kādu, kā mana dzīvokļa biedrene saka, significant other, un varbūt es nemaz negribēšu braukt prom. bet lūdzu, lūdzu, es negribu tā. es gribu gribēt braukt mājās. es gribu būt latviete. un latvietim mājas ir svarīgas, lai vai kas notiktu pašu valstī. jo es neticu, ka tie, kas ir īrijā vai anglijā, vai vienalga kur, neilgojas pēc mājām.
..
bet klubos gan viņi labu mūziku laiž, rīgā tādu neesmu dzirdējusi. ļoti labi dīdžeji, un labi dzērieni. un garšīgi ēdieni, milzīga izvēle. bet mājās (nu, koledžas istabiņā) gribas klausīties tikai latviešu mūziku.

8. Oktobris 2008

Add to Memories Tell A Friend
sāp zobs un galva. nevar saprast, vai pie vainas gudrības zoba augšana vai miega trūkums. laikam abi kopā. pēdējās naktis tiek gulēts tikai pa ~3stundām.. bet šeit ir jautri, vismaz pagaidām. māju gan pietrūkst, nevis tikai pa brīžiem, kad esi viens, bet gan visu laiku. tāda sajūta, kas paliek ar tevi visu laiku. bet, ja godīgi, es ceru, ka viņa nepazudīs šos 3 gadus. jo es gribu atgriezties.
lielākā daļa angļu te uzvedas kā no ķēdes norāvušies.
rīt sākas lekcijas.

23. Septembris 2008

Add to Memories Tell A Friend
bāc, nu man krīze klāt, to vien gribas, kā raudāt un čīkstēt, un ieritināties zem segas un nekur nebraukt! sasodīts. un vēl biju aizmirsusi vienu formalitāti nokārtot (kas bija jānokārto līdz 29tajam augustam), ceru, ka man rīt neatsūtīs vēstuli un neteiks "sorry, dārgā, tevi mums nevajag, ja tu nevari laikus izpildīt "overseas arrival form"" bet tā tak nav tik svarīga forma, vai ne? vai ne??? man visu laiku ir tāda sajūta... ka, kad es aizbraukšu, man pateiks, ka notikusi kaut kāda kļūda. baaaaaac. vajadzēja palikt mācīties tepat, vajadzēja palikt latvijā. vai man te slikti? bet nē. es ceru, ka man neatrakstīs par to, ka viņiem mani nevajag. negribu negribu negribu.
izrubiet kāds mani, lai es nomierinos.

29. Jūlijs 2008

univ

Add to Memories Tell A Friend
redzot, ar kādiem līmeņiem cilvēki tiek iekšā budžeta grupās universitātē, piemēram, filozofos, vēsturniekos u.c., es sāku domāt, vai ir racionāli maksāt 3000ls gadā par izglītību UK, ja varētu tos pašus 3 gadus mācīties šeit par velti? lai gan tur studēšu to, ko nevar pagaidām studēt latvijā. ehhh.. tā negribās kredītu nastu. bet tā gribas braukt. laikam jābrauc. ja jau paņēma.
Powered by Sviesta Ciba