Fraja nodomi ir labi un viņa iniciatīva ir nepieciešama. Pēdējā divsēriju raidījumā Stephen Fry: Out There viņš pievēršas seksuālās orientācijas jautājumiem globāli - salīdzinošā mērogā. Viņš apceļo Brazīliju, Ugandu, Krieviju, Indiju un salīdzina situāciju diskriminācijas, likumdošanas, tolerances utml. jautājumos. Uzteicama ir Fraja uzņēmība tikties ar šo valstu vadošajiem, vai arī sabiedrībā zināmākajiem pretiniekiem vienlīdzīgu tiesību piešķiršanai, vai antidiskriminācijas likumdosānas nodrošināšanai seksuālo minoritāšu grupām. Tāda uzņēmība robežojās ar izklaides piedāvājumu. Raidījuma formāts, diemžēl, neatļauj Frajam iedziļināties jautājumos un problēmu sazarojumos, tāpēc kopumā iespaids ir visnotaļ virspusējs. Iespējams, ka tas arī ir šo programmu pamata mērķis - pievērst uzmanību. Padziļināti to var un spēj darīt arī citi. Tomēr, skatoties sadaļu par Indiju, pamanīju kādu nevēlamu efektu, ko Frajs pats, iespējams, nemaz neievēroja. Tas sākās stāstā par jaunu indiešu geju, kurš džīvo ar vecākiem un vecmammu, viss kārtībā un tā tālāk. Un, kad Frajs jautāja, vai vecāki neiebilst pret to, vai var atvest draugu mājās, jaunais cilveks atbildēja, ka nē, neiebilsot - tikai, lai tas draugs būtu brahmanis un ārsts, vai jurists. Un ko Frajs smaidīja platu smaidu un teica, ka tad jau viss kārtībā, viss labi. Vēl vairāk - ceļojuma beigās, sakot īsu runu kādā progresīvā Bombejas geju klubā, viņš uzsvēra, ka tas esot visbalansētākais viedoklis, kādu viņš ir dzirdējis pēdējā laikā - klātesošie kā plaukstošas vidusšķiras pārstāvji, kuru vecāki ir priecīgi arī ar atvasēm gejiem, ja vien tiem ir partneri, kas ir izglītoti dakteri utt. Žēl, ka Frajs nepamanīja, kā cenšoties izskaust vienu netaisnību, viņš veicina citu, ne mazāk vardarbīgu, t.i. kastu diskrimināciju.