Procedūras, birokrātiskas, institucionālas, prakstiskas, kas tiek izveiktas, lai apstiprinātu ķīmisko ieroču lietojumu Sīrijā, ir kļuvušas gandrīz vai bezjēdzīgas reālpolitikas kontekstā. Kamēr ANO inspektori gatavo atskaites, Britu Porton Down laboratorija apstiprina sarīna lietojumu, bet Asads nemaz nenoliedz, ka ir pielietoti ķīmiskie ieroči. Šobrīd izšķirošs jautājums ir par to, kas tos ir pielietojis, nevis to pielietojuma fakts. Man šajā sakarā tiešām rodas jautājums, kāda ir jēga no ANO inspektoru darbības un Drošības padomes?