Man var būt viedoklis, var arī nebūt viedoklis. Dažreiz mēdz būt strikts un arī tendenciozs viedoklis. Bet, man šķiet, ka man nav pārliecības. Nakādas īsti. Ar pārliecību es šeit domāju kaut ko tādu kā Greenpeace aktīvistu pārliecība, veģetāriešu, vai transhumānistu, dažādu nomināciju teistu, komunistu un koku mīļotāju pārliecība, utt. Tā ir tāda pārliecība, kas mudina rīkoties, aizstāvēt to pie katras nepieciešamības un, vēl vairāk, izdevības. Neesmu gan pārliecināts, cik pareiza ir šāda kauzalitāte, bet viedokļi parasti ir balstīti šāda pārliecībā. Jeb, aplūkojot viedokļus, var nonākt pie zināmiem secinējumiem par pārliecību. Tā balsta un ir balstīta noteiktā vērtīborientācijā, morālā sistēmā un jēgas struktūrās, kas caurvijas ar afektīvu dispozīciju. Tāda pārliecība ietver nojēgumu par patiesību un nepieciešamību attiecīgi rīkoties saskaņā ar šo patiesību.
Un man šķiet, ka man tādas pārliecības nav. Jo vairāk par kaut ko domāju, jo nepārliecinātāks es kļūstu.