fledermause · jeb · D-a

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
balta svītra un klusums
...reizēm visu Izslēdzot...rodas sajūta kā pēc baltas svītras, nekā nav Vairs un nav Vēl.... nekā
Bet kas tad IR?
* * *
vai atceries
..kā es Tev piedāvāju braukt uz Franciju?...
un Tu arī tad nenobijies no komas braucējas caur Vāciju?
...
cik interesanti dialogi, jo viņi nenobijās... kad viņiem bij "garlaicīgi"
Varbūt cita diagnoze, bet izskatās ka galu galā par visu jau samaksāts ....
Silti...
* * *
ir labi
Vienkārši viss ir labi un nesāp...vēl viens gads, vēl viens laika sprīdis
ļaujos...aizraujos un peldu sajūtu krāsās, ir silti:)))
* * *
laiks iet
Tā atkarība, kā laika mīna , kuras klātbūtne spēj pietrūkt. No ceļojuma uz ceļojumu.... Saldā ceļa un nākamaības mirkļa piedzīvojuma sajūtas:))) Smaidu, jo atkal, atkal to gaidu...sagatavošanās darbs kā priekšspēle ceļojumam...spēlei ko gribētu kā dzīves veidu, tik pietrūkst ļaušanās un drosmes..Bet Tev ir, par to priekā! Es ar gribu, reiz, kad... aiziešu un nekas mani neturēs, ne prātā, ne diegā...es disciplinēšos un aiziešu, kurp man jāiet.
* * *
iespringusi vai nodota?
Nevaru saprast savas izjūtas izdzirdot jaunumus. Iespringusi vai nodota? Greizsirdīga vai īpašnieciska? Varbūt jāpriecājās? Par ko?
MIljons jautājumu kā bites no izkustināta stropa skrien. Un tomēr...kaut kas te ...nepatīk
* * *
ņem lapstiņu un roc
NU tā 'viš i, ņem lāpstiņu un roc. Nāk veļu laiks, top spēks. Nekādu ņaudu. nekādu azotē ieraušanos. RRR
* * *
Atkal truli skumjo jeb....tomēr
Bija apņēmība. Pazuda kā murrājošs zvērs nolaizījās. Ek kā vājš radībs kas aizmirsis citādi dzīvot. Pie visa vainīgi Austrumu saldumi:D Kakovo hrena tir ieķerti? :p
* * *
rāmī
...cik reizēm sāpīgi atskārt ka dzīvo ieslēgts savos uzskatos...par to, ka Tev traucē vai kavē vecums, ienākumi, vājums vai vēlmju neskaidrība...skumji, ierobežo un iemidzina bailēs..nejust, neredzēt un nebaudīt...visi rāmji Tevī pašā. Piecelties un aiziet. Cik viegli pateikt, cik grūti piecelties. Bailes atņem visu...arī sapņus. Cik lielam jābūt triecienam, kas izsit ķeblīti no pēcpuses apakšas...lai pieceltos un ietu? ietu pretīm sapnim. Izrādās Tu esi pac bende saviem sapņiem..Pats:( aplami uzskati..
* * *
pasmejies par sevi pats
...nu ko atkal baltās bumbas zied...atkal irbenājs savus ziedus dzen...
pieci , maz vai daudz, bet ne divi....un būs vēl:))) murrājot rododendros...murrājot gan
* * *
...un kur mēs palikam
Kā vāverēns dienu skrējienā... mīlu darbu...dienas pazūd. Tāds miers gārsās...murrr
* * *
nejuste
Smaidu....izlasot kāda cilvēka domu plūsmu . Atskārtu vai secināju, kāpēc neēsmu juriste. Kāpēc manī nav to domu sakopojuma un skatījuma uz dzīves plūsmu profesionāls. Un vispār tas ir manc dzīves Pārpratums vai likumsakarība bez Loģikas. Ej, Tu sazini, kas tas par absurdu, bet man patīk grozīt galvu un vērot...tik ilgi, kad zaļā gaisma jau beigusies pie pārejas.
* * *
tik ļoti mainās?
Lietus, lietus un vējš. Neko krāsot negribas. Viss nokrāsots un saulains manī. Pēdējā laikā tiek uzsvērts, ka manī kas saulains ieperinājies. Zinu ne tikai saulainsun silts, bet arī pūkains un mīļs. Bet ceļš bij ērķškains un skarbs. Uzrakstījās skabs.;D Laikam lai tās baiļu barjēras paŗdzīvotu un pieņemtu atklāsmi, kad bez otra slikti, nākas iet garu garu skaaabu ceļu. Bailes ir milzīgs ļaunums, kuras plosītajam nes sāpes un tajā iesaistītiem ne mazāk. Atmetiet viņas, tās nevienam prieku neradaun nesargā. Tas ir mīts, tās tikai atņem iespējas- radīt, baudīt, sajust un dzīvot. Atmetiet un baudiet. Smilšu pulkstenī smilšu vairāk nebūs. Iztecēs arī tās....
* * *
sāpes, sasodītās sāpes
Miegs, pazaudētības sajūta. Miegs ir dārgums, to pazaudēt nedrīkst. Man tas ir vitalitātes minimums labsajūtai. Sekas ir baisas. Pūķis baisulis klejo pa pasauli. UN kur vēl sliktie piedzīvojumi ...pirmdienā. Tas viss laikam kā atgādinājums par īstenību ne saldo vīnu baudīt to. Tāda ir dzīve. Izbīlis-pārsteigums un domu artilērijas kaujas vinnētas un iznākums, pasludināts Miers. Un vēl viens Piedzīvojums. Kādam aplis, kādam Tests. Reizēm tas viss ir tik negaidīti un nemaz nav iespējams hronizēt....te paliks daudz nepateiktais, bet sajustais... Gaismas ir spilgtas un kairas;D Es nojautu,ka varu būt tāda,kuš... nekāpiet uz manām džungļu takām.;D Es jums karti nedodu;D
:D Sasodītais spalvu kušķis, kam Tev tur bij vāļāties kad teļepons barojās ikdienišķā strāvas maizē? Bet tik vien kā dusmīgu tekstu varu dabūt , attieksme nekāda. Kas zin varbūt vēl var salabot, varbūt man to nivajag?;D Pūkaiņi ir mīļi, bet reizēm draiski.
Manī tāds siltums, jūtos kā tāds siltums un kadiķi sajūtu vēl arvien...ogas nav ogas, ja izelpojušas ne pirmo gadu zaļumos. Gards ir ne tikai pēriens, smarža, bet arī oga. Dzīve. Rokas ir tik sekundāras, kad jūti siltumu, kuru var nest:)))
* * *
nekad nesaki nekad, viss plūst, viss mainās
Notikumu ķēde...atskārtu no emocijām, mīlsteības, uzticības un pieķeršanās, līdz baudai un spēlēm...
Ir notikumi, no kuros vēl ilgi, ilgi ir silti un mīļi atgriezties domās. Lai vairāk to, esiet silti....arī viens pret otru:))) Pie vietas teiktais, Tu atradīsi tur kur negaidi. Tas notiks, kad vairs neceri sagaidīt:)) Viss notiek laikā un vietā. Vēlreiz par to pārliecinājos, arī it kā nepareizās lietas. Lai kaut ko jaunu atpazītu, saprastu un pieņemtu. Vienkāršais ir ģeniāls. Ne visur un vienmēr saprātam jāuztic dzīves ritma groži:))) Saprāts reizēm nodara ļaunu, un liedz kolosālas iespējas....apjaust, izjust un saprast...arī sevi. Zebra, printers...un TU GRaudu upēs:) Nesavienojami savienojamais.... Neliedz baudu, neliedz sev pieredzi, kur var gūt. Attieksmes kūlenis manī pašā....!?!
* * *
nav saldāka mirkļa
Nav saldāka,mirkļa, kā priekšnojautas, kā saldā gaidīšanas svētku smarža un sajūta. Saturies Trolli, es nāku, es būvēju savu ceļu un vedīšu aiz sevis puikas. Gaidi, es nāku:))) Salds un kārdinošs, un tikpat nezināms ir skatu punktu atrašana un iezīmēšanā ceļojuma plānos, rūpīgi veicot pirms ceļojuma sagatavošanas darbus un maršuta izpēti. Tas viss noteiks piedzīvojuma krāsas un sajūsmas bagātību pēcāk, ejot šo maršutu. Sākums, ievads, priekššpēle kaut kam jaukam...Tas ir kaut kas neatkārtojams un tikpat feins, kā aiz sevis dzirdēt koferu ritentiņu jautro danci skanot pret asfalta segumu.
* * *
Visi uz Afriku
Klausoties to sasodīto pseido šovu, tarakāni sāka savu maršu... palika baisi. Visu vai visus dzīt pie vella?
* * *
Stamerienes valsis...rudenī
Varbūt kādi apstākļi zūd, liekot jums justies nelaimīgam. Zūdot vai izmainoties apstākļiem vai situācijai, kam prāts ir pieķēries un ar ko identificējies, prātam ir ļoti grūti to pieņemt. Prāts pieķeras zūdošajiem apstākļiem un pretojas pārmaiņām. Tam šķiet, ka no ķermeņa būtu atrauts kāds loceklis.
Tas nozīmē, ka laime un ciešanas patiesībā ir viens un tas pats. Tās šķir tikai laika ilūzija.
...... grūti aiziet, kad sajūtas padodas ikreiz, kad esmu ar Tevi.....cik grūti, bet vai neiespējami?
* * *
kļavas sarkst
un rudens ir klāt, laižos uz jūru, bet gudrāka netopu pēc rudens ekspreša reisa pilnmēness gaismā;p
Tu esi pretrunu čempions... un joprojām Msns vai ar mani.
* * *
likt sevi mierā
Neraustīt, nešaustīt, piedot un mīlēt, sargāt un dāvināt prieku. Kad es pati sev to iemācīšos spēt un varēt?
Aizvērt durvis...
https://www.youtube.com/watch?v=WiENPZjvahQ

Pati....sev.
Pasaulei ir vienalga, jo tas ir matricas mīts...
neviens pat nepamanīs te vai citur...
tagad vai nekad....karavāna ies tālāk...

* * *
mirklis aiz mirkļa nāk atpakaļ
kā vilnīši pret krastu atskan, manas jaukās sajūtas pēc brīvdienām. Kā upē laiva slīd, kā airi raiti cilājās un kā trīs kolosali puiši pareiz nepareizās balsīs, bet silti un patiesi dzied "Kad dators izslēgts un telefoni klus...." Hm, lieki piebilst, ka šiem puišiem dators ir svarīgs dzīvības realizācijas instruments;D
Paldies, esmu laimīga.
Vēl mazliet derētu mazināt to pretenziju vilni pret pasauli, pazemināt kā aplokā latiņu pret sevi un uzelpot-uzsmaidīt katram, kas pretīm nāk. Ak, kā gribētos, bet ne vienmēr izdodas. es mācos un cenšos šo atcerēties. Atvērties un nebozties. Citādi mans ceļs varētu būt pagalam ērķšķains un varbūt tā man šī skola jāapgūst? Ceļā...
* * *

Previous