fledermause · jeb · D-a

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
es neatceros mātes balsi
...Skatos kalendārā, atskārstu, ka ir maija beigas.Reiz maija beigās es devos atvaļinājumā un līdz ar to mani mamma tai reizē nesazvanīja.Pēc pāris dienām es uzzināju, ka tas bija pēdejais varbūt ļoti zīmīgais( viņai nepieciešamais glābējzvans) zvans, lai nepaveiktu neprātu. Neatceros vairs viņas balsi. Es neatceros tēva balsi, kaut viņš aizgāja vēlāk. Vai mana atmiņa vāja? Es atceros tikai dzīvos, dzīvo tēlu balsis, intonācijas. Aizgājušo vairs ne. Varbūt atmiņas tik sāpīgas, ka izslēgtas no apziņu apcirkņiem? Vai es nekad neēsmu bijusi ar viņiem, vai tik maz bijusi? Es braucu ciemos. Mūžam ciemos, mūžīgi ciemiņš...Piektdienas grūtās dienas... apnicis viss.
* * *
smaržo zāle mirstot
Šī rīta pārsteigums...pēc Jurģiem pļauj zālīti. Patiešām šorīt pie Raiņa pieminekļa tika pļauta pirmā zālīte, zaļa un smaržojoša...mirstot kārtības labad...
* * *
...tik daudz ūdeņu aiztecējis un pat grūti saprast, kam šobrīd ir nozīme? Vai tam ka tie tek kā smiltis smilšu pulkstenī laiks vai tas, ka nekas vairs nebūs ka vakar? Meiteņu svētkus nosvinējām gana izzinoši un jauki Vīnē ar Aiju. Tūlīt atbraucot tiku iegrūsta karantīnā. Kas nebijis vai ne? NU ja, no 12.marta valstī tika apziņota Ārkārtejas situācija saistībā ar vīrusu un mēs visi, jā nu gan visi sākām mācīties dzīvot citādi. It īpaši, kas tikko atgriezušies no ārzemēm. Vīruss plosa visu Eiropu, pēcāk arī pasauli. Tauta mācās dzīvot un distancēties pa vienam, pa mājām. Nesatiekoties, nesveicinoties, ar buču netiecoties pie tuvākā. Šeit derētu ielikt tekstā klusuma pauzi vai daudzpunktus, bet kā sausā tekstā ielikt"paliec mājās"?
Savas 14 dienas nodzīvojām godam ar Domi mājās. Varējām vēl, ja vien ne tas apjukums, ne tā piespiedu pauze kā spiediens uz bremžu pedāla strauji. Stop. TU vari būt bīstams, TU vari būt slims. Jebkurš klepus, kasīklis kaklā ar svešiem liek satraukties, ar saviem jau iesmaidīt. Ilgi baidīties var nogurt. Ilgi dīkdieņot nav interesanti.
Tā nu dzīve pa divām mājām ieguva jaunu elpu. Šurpu turpu un ar dīvainu dzīves darba režīmu, lai nedrūzmētos. Dezinfekcijas līdzekļi, maskas, aizsarg'maskas. Kas tālāk būs? Robežas slēgtas, izklaides sabiedriskās nav. Introverto cilvēku idille ,, vienc pac mājās,,. UN nevienam nav jāattaisnojās, ka tā patīk, ka tā var un ir labi.
* * *
Inboksa pastkastē atkal iekritusi Mugursonas kārtējais hronikas raksts.Man tādi jau iekrāti vairāki, pēc interesēm tos nogatavinu/ atstāju brībrītiņam/.. Un tad kad jau iekrājies ir vairāki, atļāvos šo greznību iekrist tais Ceļa stāstos...Sāku ar Klaņģu stāstiem un atkal aizklīdu Lielajā ceļā. Atsaucu savu stāstu par Porto, Lisabonu, lietu un portvīnu. Man šķiet ka tas kā sagatavošanās darbs manam baiļu iznīcības sākumam vai nemiera piepildijumam? Portuguese..kā Tu mani vilini. Lasot atradu tik vienkāršu atziņu, ja visu nedaudz apdomā, un ja nekas nespiež Tevi, var tak arī mazliet izbaudīt ceļu ceļa pēc.Var neiet, var tak pabraukt. UN ja laicīgi paplāno un saliek vēlmes un idejas, izdevumus un iespējas viss kļūst iespējams. Ak, ja vēl kādu dullo atrastu ar kuru sakristu solis un domu virziens. Varbūt pasūtīt un palūgt viņam, lai tāds man tiek vai esmu to pelnījusi tak?
Neviens nav vagars Tev, tik Tava dziņa Tevi dzen. Šeit manī pamostās bažas, par to mazohisma dzirksti, kas ik pa laikam izraujās savā vaļā un ar mani spēlē savas spēles un liek ciest. Interesanti, es tur tai ceļā sevi noēstu vai tomēr saprastu reizi pa reizei sevi beidzot.
* * *
hm... kā garšo sniķerītis
Apēdu un aizdomājos, kad pēdējo reiz 'tāds baudīts? Neatceros. Bet garšoja lipīgi, stipri un ceru, ka vēl ilgi atcerēšos, lai neatkārtotu šo eksperimentu. Stipri lipīgs. Un bija tak laiki, kad sniķerīc/ gribu tā rakstīt ar C/ kādam bija sapņa piepildījums? Kādam bērnam, kādam kārumniekam....brrr
* * *
kas noticis, kas pagājis
Tik daudz ūdeņu aiztecējis. fantastiska vieta, ar iespēju atskatīties. Pauze manī. Mēģināt aptvert neaptveramo? Atstāt laikā? Tik daudz kas mainījies. Dīvaini, es pat vairs nejūtos tā Fledermause kas šeit bija. Es esmu cits pagalams mierīgs Fledermausis, varbūt jau miega pele ne lidonis ar krāsainu asti...sapņiem. Viela pārdomām. Pagalam liela viela pārdomām..mākonī... Un es šeit nokļuvu atkal pie robežškirtnes, pie laika. Ar atkāpi un iespēju atskatīties, cik krāsaini. Saspringts, bet ļoti krāsains gads. Vai krāsu nosaka valsts robežas, vai krāsu gammas sajūtās. Vai melodijas, kas krāso ainas? Kas zin. Ir tik savādāk un tomēr tas jau ir cits ritms. daudz mierīgāks, bet saspringts cita rezīma diktēts. UN tomēr mēs esam egoisti;D Un mamuta medības ir apgūtas, par ko liels prieks. Bet darbs bez brīvdienām, kurp aizvedīs? Maksimiliāna prom gaitas citos mākoņos. Ai,cik sāpīgi viss notika...Rengo atnākšana. Morica pārmaiņas. Pieturas punkti 2019. vai fragmenti?Beļģija- Antverpena un arhitektūra, zvēri un šokolādes piedzīvojums ņešoķim, Leuvena ar mūķeņu ieliņām Šokolādes debesis un Porto lietus, Okeāns un gliemežvāki. Aveiro flīzītes un saulainās krāsas rudenī. Gandrīz garlaicīgs jau ieraistas saulainais krasts. Kas notika vai apnika? Vīģēm pazudusi garša? Madride, Segovija, Avila, Toledo maijā, Austrija, Čehija, narcises jūnijā? Spirgti un citādi. Man laikam tās piesātinātās krāsas vairāk ģeld. Pilnīgās garšas kā portvīnam vairāk tīk. Vai tas saucās atklāj sevi, ko par sevi varēji pat nenojaust? Ļaut izpausties un atrast, izkust un sagaršot. Feini!
Garastāvoklis::
calm calm
* * *
balta svītra un klusums
...reizēm visu Izslēdzot...rodas sajūta kā pēc baltas svītras, nekā nav Vairs un nav Vēl.... nekā
Bet kas tad IR?
* * *
vai atceries
..kā es Tev piedāvāju braukt uz Franciju?...
un Tu arī tad nenobijies no komas braucējas caur Vāciju?
...
cik interesanti dialogi, jo viņi nenobijās... kad viņiem bij "garlaicīgi"
Varbūt cita diagnoze, bet izskatās ka galu galā par visu jau samaksāts ....
Silti...
* * *
ir labi
Vienkārši viss ir labi un nesāp...vēl viens gads, vēl viens laika sprīdis
ļaujos...aizraujos un peldu sajūtu krāsās, ir silti:)))
* * *
laiks iet
Tā atkarība, kā laika mīna , kuras klātbūtne spēj pietrūkt. No ceļojuma uz ceļojumu.... Saldā ceļa un nākamaības mirkļa piedzīvojuma sajūtas:))) Smaidu, jo atkal, atkal to gaidu...sagatavošanās darbs kā priekšspēle ceļojumam...spēlei ko gribētu kā dzīves veidu, tik pietrūkst ļaušanās un drosmes..Bet Tev ir, par to priekā! Es ar gribu, reiz, kad... aiziešu un nekas mani neturēs, ne prātā, ne diegā...es disciplinēšos un aiziešu, kurp man jāiet.
* * *
iespringusi vai nodota?
Nevaru saprast savas izjūtas izdzirdot jaunumus. Iespringusi vai nodota? Greizsirdīga vai īpašnieciska? Varbūt jāpriecājās? Par ko?
MIljons jautājumu kā bites no izkustināta stropa skrien. Un tomēr...kaut kas te ...nepatīk
* * *
ņem lapstiņu un roc
NU tā 'viš i, ņem lāpstiņu un roc. Nāk veļu laiks, top spēks. Nekādu ņaudu. nekādu azotē ieraušanos. RRR
* * *
Atkal truli skumjo jeb....tomēr
Bija apņēmība. Pazuda kā murrājošs zvērs nolaizījās. Ek kā vājš radībs kas aizmirsis citādi dzīvot. Pie visa vainīgi Austrumu saldumi:D Kakovo hrena tir ieķerti? :p
* * *
rāmī
...cik reizēm sāpīgi atskārt ka dzīvo ieslēgts savos uzskatos...par to, ka Tev traucē vai kavē vecums, ienākumi, vājums vai vēlmju neskaidrība...skumji, ierobežo un iemidzina bailēs..nejust, neredzēt un nebaudīt...visi rāmji Tevī pašā. Piecelties un aiziet. Cik viegli pateikt, cik grūti piecelties. Bailes atņem visu...arī sapņus. Cik lielam jābūt triecienam, kas izsit ķeblīti no pēcpuses apakšas...lai pieceltos un ietu? ietu pretīm sapnim. Izrādās Tu esi pac bende saviem sapņiem..Pats:( aplami uzskati..
* * *
pasmejies par sevi pats
...nu ko atkal baltās bumbas zied...atkal irbenājs savus ziedus dzen...
pieci , maz vai daudz, bet ne divi....un būs vēl:))) murrājot rododendros...murrājot gan
* * *
...un kur mēs palikam
Kā vāverēns dienu skrējienā... mīlu darbu...dienas pazūd. Tāds miers gārsās...murrr
* * *
nejuste
Smaidu....izlasot kāda cilvēka domu plūsmu . Atskārtu vai secināju, kāpēc neēsmu juriste. Kāpēc manī nav to domu sakopojuma un skatījuma uz dzīves plūsmu profesionāls. Un vispār tas ir manc dzīves Pārpratums vai likumsakarība bez Loģikas. Ej, Tu sazini, kas tas par absurdu, bet man patīk grozīt galvu un vērot...tik ilgi, kad zaļā gaisma jau beigusies pie pārejas.
* * *
tik ļoti mainās?
Lietus, lietus un vējš. Neko krāsot negribas. Viss nokrāsots un saulains manī. Pēdējā laikā tiek uzsvērts, ka manī kas saulains ieperinājies. Zinu ne tikai saulainsun silts, bet arī pūkains un mīļs. Bet ceļš bij ērķškains un skarbs. Uzrakstījās skabs.;D Laikam lai tās baiļu barjēras paŗdzīvotu un pieņemtu atklāsmi, kad bez otra slikti, nākas iet garu garu skaaabu ceļu. Bailes ir milzīgs ļaunums, kuras plosītajam nes sāpes un tajā iesaistītiem ne mazāk. Atmetiet viņas, tās nevienam prieku neradaun nesargā. Tas ir mīts, tās tikai atņem iespējas- radīt, baudīt, sajust un dzīvot. Atmetiet un baudiet. Smilšu pulkstenī smilšu vairāk nebūs. Iztecēs arī tās....
* * *
sāpes, sasodītās sāpes
Miegs, pazaudētības sajūta. Miegs ir dārgums, to pazaudēt nedrīkst. Man tas ir vitalitātes minimums labsajūtai. Sekas ir baisas. Pūķis baisulis klejo pa pasauli. UN kur vēl sliktie piedzīvojumi ...pirmdienā. Tas viss laikam kā atgādinājums par īstenību ne saldo vīnu baudīt to. Tāda ir dzīve. Izbīlis-pārsteigums un domu artilērijas kaujas vinnētas un iznākums, pasludināts Miers. Un vēl viens Piedzīvojums. Kādam aplis, kādam Tests. Reizēm tas viss ir tik negaidīti un nemaz nav iespējams hronizēt....te paliks daudz nepateiktais, bet sajustais... Gaismas ir spilgtas un kairas;D Es nojautu,ka varu būt tāda,kuš... nekāpiet uz manām džungļu takām.;D Es jums karti nedodu;D
:D Sasodītais spalvu kušķis, kam Tev tur bij vāļāties kad teļepons barojās ikdienišķā strāvas maizē? Bet tik vien kā dusmīgu tekstu varu dabūt , attieksme nekāda. Kas zin varbūt vēl var salabot, varbūt man to nivajag?;D Pūkaiņi ir mīļi, bet reizēm draiski.
Manī tāds siltums, jūtos kā tāds siltums un kadiķi sajūtu vēl arvien...ogas nav ogas, ja izelpojušas ne pirmo gadu zaļumos. Gards ir ne tikai pēriens, smarža, bet arī oga. Dzīve. Rokas ir tik sekundāras, kad jūti siltumu, kuru var nest:)))
* * *
nekad nesaki nekad, viss plūst, viss mainās
Notikumu ķēde...atskārtu no emocijām, mīlsteības, uzticības un pieķeršanās, līdz baudai un spēlēm...
Ir notikumi, no kuros vēl ilgi, ilgi ir silti un mīļi atgriezties domās. Lai vairāk to, esiet silti....arī viens pret otru:))) Pie vietas teiktais, Tu atradīsi tur kur negaidi. Tas notiks, kad vairs neceri sagaidīt:)) Viss notiek laikā un vietā. Vēlreiz par to pārliecinājos, arī it kā nepareizās lietas. Lai kaut ko jaunu atpazītu, saprastu un pieņemtu. Vienkāršais ir ģeniāls. Ne visur un vienmēr saprātam jāuztic dzīves ritma groži:))) Saprāts reizēm nodara ļaunu, un liedz kolosālas iespējas....apjaust, izjust un saprast...arī sevi. Zebra, printers...un TU GRaudu upēs:) Nesavienojami savienojamais.... Neliedz baudu, neliedz sev pieredzi, kur var gūt. Attieksmes kūlenis manī pašā....!?!
* * *

Previous