kur pazūd laiks
Sajūta dežāvū..stumju, bīdu a šamie mazāk nepaliek- biroja dzīves atkritumi. Skatos uz biroju pāri ielai logos. Tukši galdi. Tikai monitors un klaviatūra. Vairāk nekā Pildspalva nav, piezīmes netop. Rokraksts kā atvisms pēc cilvēka...nokrīt kā aste laikā. Atgriezties pilsētas sirdī ir forši. Ērti. Tik daudz jaunumu un atklājumi, it kā tā pati iela, skvērs un tomēr viss citādi jau. Uzņemam laiku, cik ilgi vēl? Varbūt sabiezinu krāsas? Kas zin, kas zin? Vairāk svaiga gaisa gribās. UN Ziedonis nepalīdz nemaz... Vai es gaidu pavasari? Jūru un čemodāna riteņi ir labākais skaņas pavadījums, pēc manīm....
###
atkāpe par ko citu
Kāpēc uz bērēm savāc radiniekus? Kam to vajag, lai šie nepazīstamie un man būtībā svešie ļaudis ieraksta savā apziņā, vēl viens no mums ir kritis. Dzimtas nav, uzvārda un piederības arī vairs.
Kapēc norok? Kapēc aizņemt vietu un veidot mistisku kvadrātu? Uz kuru neviens nenāks un kam šo piederības saiti vajag, šeit priežu apakšā aukstā svešā vietā? Lai zied dārzi, ja iestādīsi. Lai silda sirdi, ja atcerēsies! Bet pārējais man vairs nebūs no svara un tici Tev arī, jo dzīve turpinās...
###
atkāpe par ko citu
Kāpēc uz bērēm savāc radiniekus? Kam to vajag, lai šie nepazīstamie un man būtībā svešie ļaudis ieraksta savā apziņā, vēl viens no mums ir kritis. Dzimtas nav, uzvārda un piederības arī vairs.
Kapēc norok? Kapēc aizņemt vietu un veidot mistisku kvadrātu? Uz kuru neviens nenāks un kam šo piederības saiti vajag, šeit priežu apakšā aukstā svešā vietā? Lai zied dārzi, ja iestādīsi. Lai silda sirdi, ja atcerēsies! Bet pārējais man vairs nebūs no svara un tici Tev arī, jo dzīve turpinās...