Jau...
Piegāju pie kalendāra un atskārtu,man pretim verās cita bilde. Jauns mēnesis. 50 bez mini astes. No kuras puses pavērtēt savu piedzīvoto ar pozitīvo ,vai ne. Ar śī brīża sajūtu filtrēšanu vai sausu iznācienu no komforta zonas. Kaut kam tādam nevari būt gatavs nekad,jo tai mānïgā brīdī kad liekas es tak varu un zinu par ko saku, izrādās ne velna nav patiess apgalvojums. Tu vairs nevaldi par situāciju. Tu neesi tās noteicējs. Atliek jautāt,vai tas ir tas ko vēlējies? Un ,ko nu ja śie kliņģeri netīk vai ir citas garšas? Mēģinu apgūt un izfiltrēt, kas notiek un kas man no tā secināms. Jārod atbildes,bet nez kāpēc ir tikai jautājumi.