Cik jokaini ar mums situācijas un laiks spēlējās. Vien brīd Tu saki, ka neēsi gatavs jaunai lomai un nākošā rītā atskārsti, nav tiesa, esi gan. Atliek tik pareizai atbildei atnākt pie Tevis. Atnākt tik vienkārši kā saņemot rokās mazuli, to mazo brīnumu kuru vakar turēju rokās. Lailiņ, Tavu mazmeitu es vakar turēju kā savu. Atliek turēt sev dārgu cilvēk bērnu ka Tu kļūsti gatavs visam, pat aizmirst elpot uz brīdi šo. Leila. Cik daudz un maz šobrīd par Tevi stāsts stāsta... Stāsts augs līdz ar Tevi, ar taviem piedzīvojumiem, ar Tavu vecāku rūpi, mīlestību un atbalstu. Ar ātru pīkstienu, kā šobrīd izklausās Tavs sveiciens pasaulei. Pelīt, Tu esi gaidīta! Esi sveicināta šai lielā brīnumu pasaulē.
Vakardienā paliek jautājumi bez atbildēm, stāsti bez galotnēm. Jā, tie uzjundīs vēl ne reizi vien, bet atbildes nebūs vai arī to vietā radīsies mūsu prāta zīmētās bildes. Versijas par to kā bij vai varbūt varēja būt un neviens vairs to nespēs ne apstiprināt, ne noliegt. Nav vairs to dienu klātesošo. UN atklāsme , kas atnāk ir biedējoša vai pārsteidzoša..es esmu to laiku liecība vai dinauzaurs? ..Es tur biju, bet vai es to atceros, vai gribu atcerēties...to raibo skābo laiku ?
Vakardienā paliek jautājumi bez atbildēm, stāsti bez galotnēm. Jā, tie uzjundīs vēl ne reizi vien, bet atbildes nebūs vai arī to vietā radīsies mūsu prāta zīmētās bildes. Versijas par to kā bij vai varbūt varēja būt un neviens vairs to nespēs ne apstiprināt, ne noliegt. Nav vairs to dienu klātesošo. UN atklāsme , kas atnāk ir biedējoša vai pārsteidzoša..es esmu to laiku liecība vai dinauzaurs? ..Es tur biju, bet vai es to atceros, vai gribu atcerēties...to raibo skābo laiku ?