...un es atkal sāku jaunu dziesmu, jaunu apli... Viss jau ir bijis, kaut kur redzēts un tomēr ir citādi...tas laikam jau manis pašas labā, lai neaizeju ritenī pavisam... Gribas kaukt, bet veselības nolūkos ..terapija skarba..un ietekmēt neko vairs....visi ir mājās atgriezušies.. Kāds saprot, kas ir lomkas manas..labi, ka tā...es neēsmu jocīga vismaz sev.Kāds saprot, kaut daļu no visa tā kas ar mani notiek. Daļu, kas ar laiku nokaltīs kā zars, pārstās elpot, jo neticu ka spēšu to pavilkt. Ar iedvesmu tālu netikt vajag ko vairāk... ...un tomēr daļa no manis arī skumst...ļoti. 11 gadi... pirmie pieci jau kā citā dzīvē un svešu scenāriju, pēdējie tik intensīvi kā elpot blakus...zem ādas. Tik pretrunīgi un tomēr savi. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |