...situācija salikās ka esmu sprukās. Ir gana nejēdzīgi taujāt cilvēkam par izvēli kurš to neredz, vai piekrīt? Kad māja brūk, katrs balso par dzīvību un kustību. Rītdienas vārdā jāairē. Un diez vai kāds mani sapratīs, kas ir manas vērtības un prioritāte. Padarīts darbs ar gandarījumu, brīvība. Izglītība esamība jau apriori neparedz man klāt esošas ambīcijas. Kam man tās? Tās sen jau mirušas nedzimušas. Atlūgums ir negudrs lēmums. Raudāt bērnišķīgi, bet izvēli neredzu. Neticu sadarbībai un attīstībai.Nepareizā vietā un laikā vai nē?