...Skatos kalendārā, atskārstu, ka ir maija beigas.Reiz maija beigās es devos atvaļinājumā un līdz ar to mani mamma tai reizē nesazvanīja.Pēc pāris dienām es uzzināju, ka tas bija pēdejais varbūt ļoti zīmīgais( viņai nepieciešamais glābējzvans) zvans, lai nepaveiktu neprātu. Neatceros vairs viņas balsi. Es neatceros tēva balsi, kaut viņš aizgāja vēlāk. Vai mana atmiņa vāja? Es atceros tikai dzīvos, dzīvo tēlu balsis, intonācijas. Aizgājušo vairs ne. Varbūt atmiņas tik sāpīgas, ka izslēgtas no apziņu apcirkņiem? Vai es nekad neēsmu bijusi ar viņiem, vai tik maz bijusi? Es braucu ciemos. Mūžam ciemos, mūžīgi ciemiņš...Piektdienas grūtās dienas... apnicis viss.