Nu ir mirklis tuvāk sapnim, kas izrādās nav rozā, bet melns un smags kā zeme. Vispirms žogu. Nē, aug zāle. Kur likt izkapti? Kur likt? Lāpsta. Es nopirku lāpstu, jo to kura ir mana nevar dabūt. Dabūt nozīmē satikt. Nebūs. Bet gribās, īd un smeldz. Lāpsta ir, bet jāliek bagažniekā. Vajag piestutēt. Kur? Mazēka, vesela būvniecības iecere. Kur zaļā grāmata, kur ralsti? Ka tik nav tasi plauktā, kur nevar paņemt..ek.. Kur es paliku? Ak, jā nosauļojos, nopeldējos un tup būrī. Viss ir citādi, pēkšņi un pēc pašas vēlmes.