Aizbŗidām ļīdz ezeram ar guļammaisu un blašķi, sēdējām uz vienīgā virs sniega esošā baļķīša, mājiņā sataisījušies un tad apgāzāmies vēkšpēdu uņ skatījāmies baltā debesī un sniegs kŗita sejā unes gulēju un bukņīju simim sānos, forši, ka tu atbrauci. Untad gājām mājā caur mežu, kājas zuda bez pamatiem un es pieprasīju egļu dušu nepārtraukti, tasirkad tev pār galvu krata apsnigušu zaru. Un viss forši. Forši, ka atbrauci