ir, vispār, pasaulē, paīsto stresnoturīgie cilvēki jebnu tas mīts? Piemēram, sluģikos un sīviškās visi baigi prasa un liela to stresnoturību. betē, manliekas, ka tas mīts un meli, nunavtādu, nu, vai, ja ir, tad tikai tapē, ka vienalga, tad, lūk, irtā stresnoturība, ja, jo nekrata, a tiklīdz sāk kratīt tā paliec nenoturīgs, tā es to redzu.. Joespiemēram šodien redzēju kā pasaules mierīgākais cilvēks, kā spēļu lāčuks tāds jauks, met pret zemi telefonu un kliedz "jopvaimaķ" un iesper pa venden pudeli turklāt. Nēnu, nejau sabijos, ja, kļova jau, smēju, betnu, attiecīgi aizdomājos. Laigan es pato jau ilgi domāju. Betnukonutur, tas, kas patlaban notiek, tas ir diezgan liels pizdjecs un nāk virsū pa visiem galiem un bardahs un mājiņā atnākušai tikvien gribas kā saēsties un aiziet deķos, lai pamostos četros rītā ar pirmām domām parto, konez šitas rīts akal tādu psihu atnesīs, jo rīti točen psihi, vislaik šķiet, ka uzsprāgs galva, betta uz pievakari akal viss norimst, tikai pats tur kurbulējies savā nodabā. Un arī ta darba nenešana uz mājām ir mīts, viss, karoče, ir mīts, bet tagad esiešu mājā un cepšu kartupeļus ar olām unē gurķus sapirkšos ar krējumu un dilli, espato visu dienu domāju, nu, tajās nekurbulēšanās pauzēs.