haāhāāā
Bet tu iedomājies, ieej tu Ziemssvētku naktī, neko ļaunu nenojausdams, viss tāds pidžammā ar sveci, stallī, rātni, pēc labākām tradīcijām, paklausīties kā zirgi runā... Gaisma met baismu ēnu uz sienas, vējš pūš bikšu starās, čības sametas pillas ziemas sienāžiem, bet gaisā trīsuļo netverama nojausma. Stenderē iekārtais puzuris trauksmaini šūpinās pie mazākās dvesmas. Ārpusē- lauskis sper, bet sals- kniebj, toties- zirgi nepakam nerunā, varētu pat teikt- galīgi mēmi palikuši. Un tu pie sevis skaiti vēl un vēlreiz mantru no anekdõta par piselīgo Mariju, sak, vaivavai, ka tik maniaks neuznāk, vaivaivai, ka tik maniaks neuznāk... Ta tu pagriez galvu uz pakaļpusi, un, -spudūkš, kas tad tur tāds guļ, uzpampis un izpūris, viss tāds izgāzies, ar sienu, esatvainojos kur?
Tas Z-svētku PĪKOLS.
hāhā