Fjokla ([info]fjokla) rakstīja,
@ 2008-10-08 17:38:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ja ņe robot, ja čelovek
Kad pārdevēja, par kuras mēmumu biju parliecināta visu mūsu pazīšanās laiku, šodien, pārsteiguma kārtā, izdvesa no sevis čerkstošu skaņu un pirmo sēcošo teikumiņu, proti :"Maisiņš- vaig?", sajutos tā itkā būtu savām acīm redzējusi kā Baroncentra kleinais ("Dai 20 kapejak, djevuška!") būtu nometis kruķus un spiegdams: "Es varu staigāt, es varu staigāt un redzu gaismu!" aizlēkšojis pretim saulainajai nākotnei.

Tāpēc man patīk visi perdõ, mazie, smirdīgie veikaliņi dažādos aizdomīgos rajonos, kur pārdevējas, nevis spēlē mēmo šovu, raidīdamas izteiksmīgus skatienus (kas tulkojumā nozīmē:"Pilsonīt, esi nu tik labiņš un apsties ekrānā pac, cik tev jamaksā, man, bļa, reāli zajebala un tev vispār stulbs ģīmis!") kases aparātu ekrāniņos, kur cenas izgaismojas, bet gan skanīgā soprānā, roku pret krūtežu noslaucīdamas, nodzied :"S vas rubļ 50. A vi, maladoi čelovek, zabiritji svoi čeburek, sagrelsja!"


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]dizzy
2008-10-09 07:10 (saite)
mad domāt, ka katrai meitenītei kādā dzīves posmā kārojas būt par pārdevēju. Svērt končas, laipni pasniegt šnabja pudeli vai parastu maizi. Man ar izdevās realizēt šito sapni, kādu laiku pastrādājot sīkā pārtiks bodē. kas tik tur mums nebija!!! Lepni atstāti 5 santīmi (na čai krasivoi devuške), dzejas lasījumi, nekaunīgi bulciņu zagļi, tantuki, kas katru rītu iepērk 250g "kompresēm". Es reizēm ilgojos pēc tā veikala

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?