Fjokla ([info]fjokla) rakstīja,
@ 2008-09-29 14:10:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Par sievišķīgiem štrumentiem

Nekad neesmu mācējuse būt lāga draudzene- mierinātāja, nu, tur padot kabatlakatiņus, pliķēt pa plecu un sēkt :"Jā, jā, cūkas viņi visi!" vai "Kā viš šitā te tevi nenovērtēja, eh, tu ar saviem dotumiem esi pelnījuse vīrišķi ar vismaz kaucik matiem uz galvas!" utp.
Nu, nav dzīve Streizandes filma, nu. Un visas pasaules nelaimes aiz tam ceļas, ka cilvēks sevi par kauko sevišķi īpašu un unikālu tur. Aij, pilla pasaule kazām un pilla pasaule jākļiem  Un tā viņi visi tur pisās.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Re: Jūsu domugājiens kā vienmēr burvīKs
[info]begemots
2008-09-29 17:49 (saite)
Cilvēciski gluži saprotami, gan (2) gan (3). Manuprāt, nav jau arī nemaz tik viegli tikt viscaur ārā no sevis piemērošanas. Īstenībā, ja pareizi atceros filozofu-jeb-antropologu-kura-vārdu-neatceros, sabiedrība un pastāvīga spoguļošanās tajā it kā arī definē mūs kā cilvēkus.

Varam vienīgi atkal konstatēt, ka pašrefleksija jūtami var būt par daudz, un ka kaut kur atkal zūd balanss starp izjūtām jebšu ķermenisko, un pārējo. Cerebrālā caureja, tāteikt. Nožēlojami, vismaz man par sevi tā dažkārt šķiet. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?