Re: Jūsu domugājiens kā vienmēr burvīKs
Cilvēciski gluži saprotami, gan (2) gan (3). Manuprāt, nav jau arī nemaz tik viegli tikt viscaur ārā no sevis piemērošanas. Īstenībā, ja pareizi atceros filozofu-jeb-antropologu-kura-vārdu-neatceros, sabiedrība un pastāvīga spoguļošanās tajā it kā arī definē mūs kā cilvēkus.

Varam vienīgi atkal konstatēt, ka pašrefleksija jūtami var būt par daudz, un ka kaut kur atkal zūd balanss starp izjūtām jebšu ķermenisko, un pārējo. Cerebrālā caureja, tāteikt. Nožēlojami, vismaz man par sevi tā dažkārt šķiet. :)