Nujā, bet no tā foršā dizainera man, jejbogu, sāk ļodzīties ceļgali. Piemēram, šodien atnāku pie šā, kabinejā: viss piepīpēts, pats izpūris, žalūzijas līdz augšai ciet, Visockis skan. Un viš man tādā zemā, nopīpētā balsī prasa, ko ta akal tais bukletos vaidzēs "vpiņģuriķ" un ko- " v sad"!
Ko ta tur brīnīties, ka fjokla sāk valodu raustīt, visus krievu vārdus aizmirst un ta vēl nomet papīrus zemē un uz atvadām vēl durēs iesprūst. Diezgan tizli. Turpmāk labāk iešu pie tās stulbās.