Jemot vērā to, ka pie manis vakar nolaidās Deus ex Mahina un pateica kā visam būs būt, pienesu savu atvainošanos pudelesbrāļiem, kam neveltīju pienākošos uzmanību, jo prātiņš lidinājās kaukur pie griestiem un dažādi darbinājās, lai rosinātu daudzu sasāpējušu jautājumu atšķetināšanos. Turpmāk apsolos nepārtaukti ķiķināt un izteikt dzēlīgas piezīmes, arī nepārtaukti, jo prātiņš tagad mājās. paldies par uzmanību.
p.s. Tas bij domāc arī bukam un oblicai.

vai, ku šis rīts bij fantastikk. Klausījos Kubas onkulīšus un tantītes,dziedāju līdz, gludināju brunčus, pīpēju, kavēju darbu, vēdināju istabu, lakoju nagus, spoguļojos, dejoju pa koridori un izdomāju, ka esmu sasodīti foršiņa. Bet tad pamodās ome, kliboja pa virtuvi un raudāja un es fiksi aizmuku. Mašiņas grieza man ceļu un konduktors miedza ar aci. Un virs galvas riņķoja Sovi ņežnije ( fõr mõr informeišan skatās 2.ierakstu apakaļā.)

nezinu kā ir, kad iemetas pūces, bet mums reiz Raunas mājā iemetās ūpis skurstenī un naktī izdvesa nepatīkamas skaņas.:"U-ū", viņš teica un devās medīt. Pēc tam pārvācās citur.
nez kā viņam tagad iet, nakc santaklausam.

Nujā, bet no tā foršā dizainera man, jejbogu, sāk ļodzīties ceļgali. Piemēram, šodien atnāku pie šā, kabinejā: viss piepīpēts, pats izpūris, žalūzijas līdz augšai ciet, Visockis skan. Un viš man tādā zemā, nopīpētā balsī prasa, ko ta akal tais bukletos vaidzēs "vpiņģuriķ" un ko- " v sad"!
Ko ta tur brīnīties, ka fjokla sāk valodu raustīt, visus krievu vārdus aizmirst un ta vēl nomet papīrus zemē un uz atvadām vēl durēs iesprūst. Diezgan tizli. Turpmāk labāk iešu pie tās stulbās.