Zinu, ka klejot gar Gaujmalu izskaloto krastu dēļ ir bīstami un vienatnē vēl jo vairāk, BET tur ir tik patiesi skaisti un dzīvi. Tāds miers. Un tuvumā neviena paša cilvēka. Un meža vidū ir daudz jauku puķu pilnu pļaviņu.

***
Māmmiņa paziņoja, ko es vispār domājot, manos gados viņa precējās (vispār arī mani gaidīja jau). Ko daru es? - nopērku puķainas kedas, ziepju burbuļus un tūlīt došos zagt kaimiņu jasmīnus. Un man ir labi tā. Tikai lūdzu neapsoliet man neko, neko no debesīm...

Update.
Nu kādēļ visi pamana tikai teksta otro daļu? :D