Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini

19. Jūnijs 2007

00:35

Mati nav tikuši ķemmēti kopš sestdienas rīta. Dīvaina atskārsme. Bet visu laiku ir bize, kas nu jau paguvusi tā jauki izpūrt un tāds "vai nav vienalga". Un nafig es tagad vēl neguļu.

Bet, izskatās, ka šonakt atkal miegs negribēs draudzēties. Fiziski tāds nogurums. Garīgi...

01:08

Es tikai gribu, lai mani kāds saprot.

21:54

Zinu, ka klejot gar Gaujmalu izskaloto krastu dēļ ir bīstami un vienatnē vēl jo vairāk, BET tur ir tik patiesi skaisti un dzīvi. Tāds miers. Un tuvumā neviena paša cilvēka. Un meža vidū ir daudz jauku puķu pilnu pļaviņu.

***
Māmmiņa paziņoja, ko es vispār domājot, manos gados viņa precējās (vispār arī mani gaidīja jau). Ko daru es? - nopērku puķainas kedas, ziepju burbuļus un tūlīt došos zagt kaimiņu jasmīnus. Un man ir labi tā. Tikai lūdzu neapsoliet man neko, neko no debesīm...

Update.
Nu kādēļ visi pamana tikai teksta otro daļu? :D

23:02 - Jasmīni

Negausīgi. Klēpi aptver spēju tikai ar abām rokām. Vēl un vēl. Nevaru apstāties laužot. Cilvēki uz ielas noskatās. Bet, tie ir tikai mani. Nu pilnas visas vāzes. Tā noteikti smaržo paradīzē. Jā, no smaržas var noreibt. Un zinu, kāds būs mans vainags.
Powered by Sviesta Ciba