16:52Elīnas zvans pusčetros naktī ir pēdējā laika labākais iemesls pamosties vispār. |
Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini
18. Jūnijs 2007
22:45 - SestdienaIzbaudīts sajūtu kokteilis. Sākot ar tādiem sīkumiem uz ielas kā piedāvājumu precēties un otru - tikt nopirktai. Abi ar desmit minūšu intervālu.Pārvarēts slinkums un apmeklēts izlaidums. Dažs labs no manis saņēma dadzi, bet šī "runa caur puķēm" tā arī palika neievērota tai drūzmā. Un pēc tam: "Mēs esam piecas brīvas meitenes, ejam izklaidēties un nosvinēt..." Interesanti bija tas, ka viņas visas tikai aptuveni pazinu. Bet nu, dažādība gan bija. Par to kaut vai kafejnīcā sēžot varēja pārliecināties, kad apkālpotājai tika pasūtīti, gan kokteiļi, gan saldējums, sušī, alus vai viskijs. Katrai ko savu. Un ceru vēl tikt pie dažas labas interesantas bildes no tā vakara. Bet ar to vēl viss nebeidzās, jo, pēdējā autobusa šoferītis vienkārši pasacīja, ka stāvvietas neņem un aizvēra durvis un aizbrauca... Secināju, ka šādos gadījumos, nezinu, pie kā griezties par iespēju pārnakšņot. Bet, sanāca uzmeklēt radus (kas protams, nakts vidū vēl vēlējās piebarot) un māmmiņa pat uzņēmās atbraukt pakaļ līdz Juglai, jo svētdien uz darbu jādodas bij. Bet, lai pilns kompleks būtu, uz ceļa policijai bij jānostādina, par to, ka viena no tuvajām gaismām savas spožās gaitas ir beigusi.. Nakts bija gara. Ar bezmiegu. Iedarbināju mūzikas aparātu un atklāju, ka aiz gultas atrodas sidrs. Sēdēju gultā, bez ieslēgtas gaismas, jo lai ietu uz balkona bija par aukstu. Un man patīk pamosties naktī no tā, ka zvana telefons. ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} izomerija no Anglijas. Divos naktī es viņai biju sūtījusi vairākas sms un tagad, kad tās bija tikušas izlasītas, zvans, ka tai galā iet līdzīgi. Vēl mēnesis un pāris dienas līdz tiksim kopā. Kopš Ziemassvētkiem, kad viņa bij Latvijā.Svētdienas prieciņš, ka apsargi atceras manu uzvārdu. Nieks, bet patīkami. Šobrīd šeit sēžu un rakstu, un rakstu. Tāds nogurums, kad negribas neko. Nācu mājās gar jasmīnu krūmiem un skaļi dziedāju līdzi austiņās skanošām dziesmām. Būtu jādoda gulēt, rīt būtu jāvāc herbārijs. Nē, nevis būtu, rītā ir jāsaņemas to izdarīt. 30 ziedaugi, 15 sūnas, 15 ķērpji. Sūnas uz ķērpji var palikt uz praksi. Puķes es gribu tagad. |
23:03Šodien satiku paziņu, kurš grasās lekt ar izpletni. Jau pagājušajā vasarā runājām, ka vajadzētu. Un tagad viņi patiešām esot nolēmuši to darīt. Aicinājums braukt arī un lēkt. Jūlijā vai augustā. Es gribu to izdarīt. Jau sen. Bet, tikpat ļoti es zinu, kā baidīšos, stāvot tais durvīs. Jau tad, kad lēcu ar gumiju, bija labi un bez bailēm līdz tam mirklim, kad nonācu līdz durvīm. Toreiz instruktors bija tas, kurš noņēma bailes vienkārši pieturot. Bet, tomēr, no izlekt tā... daudz augstāk un tālāk... bet arī lidojums ilgāks... taču, nezinu, vai nesāktu bīties par daudz, kad sāktu domāt. Un nezinu, kā pārverētu bailes. |
23:18Es ļoti labi zinu, ka Sartru man nevajag lasīt, bet tomēr, tieši to sameklēju grāmatu plauktā.Un tagad tas zaņķis ir iemeties manās sajūtās. (Un liekas, uzjundījis tumšos kaktus un domas, kuras slēptas pašai no sevis.) Vienmēr pēc viņa vēl pāris dienas velkas līdzi. |
Powered by Sviesta Ciba