Šodien satiku paziņu, kurš grasās lekt ar izpletni. Jau pagājušajā vasarā runājām, ka vajadzētu. Un tagad viņi patiešām esot nolēmuši to darīt. Aicinājums braukt arī un lēkt. Jūlijā vai augustā. Es gribu to izdarīt. Jau sen. Bet, tikpat ļoti es zinu, kā baidīšos, stāvot tais durvīs. Jau tad, kad lēcu ar gumiju, bija labi un bez bailēm līdz tam mirklim, kad nonācu līdz durvīm. Toreiz instruktors bija tas, kurš noņēma bailes vienkārši pieturot. Bet, tomēr, no izlekt tā... daudz augstāk un tālāk... bet arī lidojums ilgāks... taču, nezinu, vai nesāktu bīties par daudz, kad sāktu domāt. Un nezinu, kā pārverētu bailes.