Šogad nav svētku sajūtas. Vairāk kā citus gadus nav. Bet priecīgu jums šo dienu!

Beidzot redzēju ierakstu no sava izlaiduma. Līdz šim brīdim to nebiju noskatījusies. Žēl, ka ierakstīts ir tikai tas mirklis zālē, kad saņemam dokumentus. (Ārā notiekošais ir fotogrāijās). Bet sametās tā skumji domājot, kur katrs no mums ir aizgājis... un par cik daudziem vairs nav ne jaumsmas.

Nelāga sajūta par to, ka nekas nav izdarīts. Pilnīgi nekas jau divas dienas. Šodiena nosēdēta ar vecvecākiem sarunās, kas atkārtojas katru reizi no jauna. Un jā, tas mirklis ir klāt, kad arī man sāk prasīt, kad precēšoties... Bet, es esmu modernā paaudze un karjeru un izglītību, lūdzu, vispirms.

Nu, ko ķersimies pie referāta, ko man nozīmē rakstīšana un iedvesma un kā es pie tās nonāku...