Kur es šodien biju?
Es šodien biju kādā nolaizītā korporatīvā IT kantorī. Sagaidīja mani nolaizīta blondīne, runāja ar mani nolaizīta brunete. Tas korporatīvais stils ir tāds, kas uzdzen drebuļus. Es biju vēss, teicu viņai to ko viņa gribēja dzirdēt un domāju par to vai viņas matu saknes ir veselīgas un vai viņai nekrīt ārā mati; vēl es domāju par to kas notiek viņas galvā, kad viņa runā par ITILu un līmeņos sadalītu supportu, kā viņa uztver šīs lietas, vai viņa par tām domā arī savā brīvajā laikā, vai viņu uzbudina vīrieši, kuri ir lietpratēji sfērā vai varbūt viņa guļ ar nolaizīto blondīni, kura izskatījās tik stulba, ka neko vairāk par durvju atvēršanu un kāda pasaukšanu diez vai ir spējīga izdarīt. Visticamāk viņai tīk kas rupjš un perverss.
"Mēs izmantojam Microsoft, MS ir visvairāk izmantotie risinājumi visā pasaulē un mēs ļoti augsti vērtējam cilvēkus ar MS sertifikātiem. Bet, protams, ir jāzina arī viss pārējais."
Vēl sarunas gaitā viņa man atklāja, ka ir ļoti jauna, bet jau nodaļas vadītāja. Jauki, es nodomāju un uzsmaidīju viņai. Gribējās pajautāt to pašu ko viņa jautāju man: "Bet kā tu sevi redzi pēc 5 gadiem?".
Mēs šķīrāmies smaidot, viņa man solīja piezvanīt.