Nedaudz par izglītību.
Arguments kāpēc universitātē jākaļ no galvas lietas, kuras nemaz no galvas nebūtu jāzina, ir, ka studenti nemāk strādāt ar materiāliem, tādējādi kavējot laiku. Nevar noliegt, ka tā ir un tā arī nav universitātes problēma, to vajadzētu mācīt skolā, bet tur arī tā vietā, lai mācītu mācīties un izmantot materiālus liek truli kalt no galvas, bet situācija absurda jebkurā gadījumā, jo 1) tagad iznāk noslogot smadzenes ar informāciju tikai pārbaužu dēļ, jo iekaltais no prāta izkrīt drīz vien pēc pārbaudes, 2) ir cilvēki, kuri tīri labi varētu visu atrast, 3) kā laika patēriņš var būt arguments, ņemot vērā, ka arī tad, kad jāraksta no galvas, laiks nav neierobežots. Pie tam, ja cilvēks nav visu iekalis no galvas, tad, iespējams, produktīvāk būtu ļaut izmantot to laiku informācijas meklēšanai, nevis trulai blenšanai uz tukšu lapu.

Skumji arī, ka pasniedzējiem nepatīk neviens, kurš mēģina kaut ko ieteikt mācību procesa sakarā. Tie cilvēki ir pilnīgi pārliecināti, ka viņu izstrādātā sistēma ir labākā iespējamā un visi, kuri mēģina kaut ko iebilst ir slinki kretīni, kuru sejas jāiegaumē un viņi jāizgāž eksāmenā.