Šodien bija tā: apmēram pus11 no rīta kāds centās ielauzties dzīvoklī, nu tā, ka dauza tās durvis, ka liekas aš no eņģēm izgāzīsies, pie tam durvis metāla, nekādas tur parastās. Tā kā visbiežāk es šajā laikā guļu, un arī šis rīts nebija izņēmums, tad vnk pie durvīm neeju, bet šādu centību bija grūti ignorēt, tādēļ izvēlos no gultas, tāds kā apakšbiksēs biju licies gulēt vien dažas stundas iepriekš, un devos uzstājīgo ciemiņu laipni sagaidīt. Izrādījās, ka tā bija pastniece, kura atnesusi sūtījumu (kurš bija atkārtots, jo pirmais pazuda). Vaicāju vai man kur jāatstāj mans cienījamais autogrāfs par saņemšanu, bet man par izbrīnu pastniece attrauca, ka neesot gan, sasodītā paciņa vienkārši nelienot pastkastītē, iegrūda man to rokās un mēs šķīrāmies.
Pēc tam tikai aizdomājos par to, ka nav jau arī nekāds brīnums, ka katrs trešais sūtījums kaut kur pazūd, tik pat labi tā pastniece būtu varējusi manu grāmatu par DMT iešņaukt nāsīs un neviens gailis pakaļ nedziedātu, tikai man atkal būtu jāprasa, lai veikals man to sūta vēlreiz, jo sūtījums atkal pazudis. Mani pārsteidz, ka netiek veikta nekāda uzskaite par sūtījumiem, respektīvi veikta jau noteikti tiek, bet tā acīmredzot ir ļoti pavirša un principā nedarbojas.