Stilīgi vispār skaitās ievērot līdzskaņu miju arī īsajos vārdos - tipa: Valža, Ulža, Alža utt.

tik zinu dažus uldus, kam tas šausmīgi nepatīk. un atkal citus, kam gluži otrādi.

un kā ir pareizi - Frīda vai Frīža, Freda vai Freža?
laikam jau ž, jo pēc analoģijas: sprīdis-sprīža.

Loģikas un konsekvences latviešu valodā kopš padomju valodniecības politikas veiktajiem labojumiem nav daudzviet.

Tikpat labi var jautāt, kāpēc ir ir Āzija, bet nav āziātu (ir aziāti). Tā vienkārši jābūt, saka valodnieki, kas nevēlas nokratīt absurdo mantojumu.

labaak mazaak reguleet. lai raksta, kaa grib. kas grib, lai vinju gjenetivee kaa ulzha, lai raksta ar miju, kas negrib, lai paliek ciets kaa krievs

Par "Āziju" un "aziātiem": nekā neloģiska tur nav - katrā vārdā viena garā zilbe. Tipiski.

"Ulda"/"Ulža" utt. - var abējādi. Mija ir, bet labskanīguma dēļ (ja lietotājam šķiet, ka tāds īpaši nepieciešams) dažos šajos vārdos drīkst to arī nelietot.

noteikums, ka svešvārdos drīkst būt tikai viena zilbe, ir pats nekonsekvences un neloģiskuma piemērs. tas nav tipiski. kāpēc mēs nesakām "tīrs -- tirīt -- tiritājs", un nav pamata uzskatīt, ka svešvārdos, atšķirībā no latviešu vārdiem, galotnes patskaņu garumam ir jāmainās.