Sasodīts, nopurpināju zem deguna, labu brīdi velti izmeklējies un tā arī neatradis sērkociņus. Citādi nebūs, pa svētkiem nokurināti, nospriedu un posos uz ciema bodi. Pie veikala cilvēku bariņš kaut ko satraukti apsprieda. Sākumā nepievērsu viņiem uzmanību, tikai, piedodiet, atvainojiet, spraucos garām uz veikala ieeju. Pēcāk, jau ar sērkokiem kabatā, uz brīdi piestāju, lai paklausītos, kas lēcies. Ziņa bija traģiska - pagājušo nakti kaimiņu pagastā vilks noplēsis jēru. Visumā ļaužu viedoklis bija vienots, ka vēsts ir baisa, taču tālāk domas dalījās.

Žanis, malumednieks, trīs reizes pieķerts un sodīts ar naudas sodu, konfiscēta bise, taču ļaudis mēļo, ka mājās viņam paslēpta vēl viena:
To vilku vajag nošaut! Visus vilkus jāšauj. Un suņus arī, jo ja nu kāds vilks izskatās kā suns un izsprūk sveikā!

Vilis, pašvaldības policists:
Nekāda šaušana nebūs! Mēs kontrolējam situāciju, un vilkus, ja tie te parādīsies, neviens neaiztiks!

Valentīna, emocionāla būtne:
Kas tagad būs? Visus jērus mums aiznesīs! Un sivēnus nokodīs! Vili, tu esi vecis vai neesi?! Izdari kaut ko!

Ojārs, pagastvecis, cierē uz amatu novada domē, ja vien izdosies smalki izrullēt situāciju ar iespējamiem vilkiem tā, lai Vispasaules Dabas fonds nepaliek pikts:
Vilki izsenis ir ēduši gaļu. Tāda ir viņu daba, un to nu jūs nemainīsiet. Domāju, ka mums pašiem vajadzētu laiku pa laikam upurēt kādu jēru, lai vilks ir paēdis un nemedī uz savu galvu.

Andža, neviens īsti nezin, ar ko viņš nodarbojas:
Kas tagad būs? Nē, tu pasaki tūlīt un uz vietas, kas tagad būs! Mūsu jērus tagad varēs kurš katrs krancis plēst? Tu kaut ko darīsi? Kāpēc mēs tevi esam ievēlējuši?

Genoveva, pensionāre:
Mēs esam lieli, mēs esam pacietīgi!

Mirdza, smalka kundzīte, kas tagad dzīvo glaunākā miestā:
Jums te ir gatavais sūnu ciems! No vilkiem jūs neko nejēdzat, un vispār, jums pat tādu nav. Lūk, ja jūs ieviestu pārīti, palaistu pa ielu paskraidīt, tad gan es apsvērtu, vai nevajag atgriezties! Phe, ģerevņa!

Jezups, ciema intelektuālis, bibliotekāre laiku pa laikam palūdz viņu uzrakstīt komentāru sienasavīzei par kādu kliedzošu avīzes ziņas pirmo rindkopu:
Ne pirmo dienu, cilvēks saskaras ar vilkiem. Runājot par vilkiem, es te tikko izlasīju lielisku grāmatu. Trīs siventiņi un vilks saucas. Štrunts par to vilku, bet trīs siventiņu savstarpējo attiecību aprakstā skaidri nolasās mātes dominējošā loma un neizdzēšamais iespaids, ko viņa atstājusi uz brāļiem.

Frīdis, arī gribētu rakstīt sienasavīzei, taču bibliotekāre nez kādēļ nenovērtē viņa potenciālu:
XIX gadsimta otrajā pusē kāds franču zoologs savā monogrāfijā piemin arhīvā atrastas liecības par postu, ko Bali iedzīvotājiem 1765. gadā nodarījis neparasti agresīvu krabju uzbrukums. Tajā pat laikā no vilkiem neviens nav cietis. Secinājumus izdariet paši.

Antons, vegāns:
Jūs ar tiem zaķiem domājat kaut ko pasākt? Visus burkānus nograuzuši!