lūk, H tik viegli rokās aizmieg, ka es pārāk bieži nošmaucu "drowsy but awake" un rezultātā viņš nemāk aizmigt atpakaļ vispār. kamēr mošanās bija 3-5x naktī un katru reizi mans darbs bija max 10minūtes, tikmēr pūtu un elsu, ka slikti guļ, bet varēju izturēt, tagad aug kundziņš un aug prasības, tās ir 6-12x naktī un bieži ar protestu pret nolikšanu gultā un tad es tur ņemos pat līdz stundai vai padodos un ņemu blakus (līdz viņš sarotē un sper ar kājām man pa galvu).
man grūti iet ar to cry it out un arī līdz galam sev to racionalizēt, bet tajā pašā laikā es viņu esmu tik ļoti izlutinājusi, ka kaut kur tas atpakaļceļš jāatrod, tūliņ jau 9 mēneši un ne miņas no miega, kas kaut reizi būtu bijis ilgāks par 4h.

(Reply to this) (Thread)

bļā, es vispār nenācu čīkstēt, es nācu pateikt, ka tu esi reāls malacis ar "drowsy but awake", jo es jūtu, ka kaudzīti problēmu būtu sev ar šo aiztaupījusi! :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, taisnības labad jāsaka, ka tas nestrādā 100% gadījumu, bet lielākoties gan. man ļoti palīdzēja a mother far from home blogs, tur reāli daudz kas soli pa solim aprakstīts, un es uztveru informāciju tikai soli pa solim aprakstītu :)

es krustoju īkšķus par tevi. pati gan neesmu mēģinājusi (domāju, ka mēģināju, bet tad pēc lasītā sapratu, ka tas neskaitās), bet ko es sapratu, ka - ja tas strādāšot vispār, tad tas būs skaidrs dažu dienu laikā (tas domāts uzmundrinoši un kaut nu strādātu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu malacis! Tas arī btw ir viens no pamatu pamatiem - lai iemācās PATS aizmigt - bez šūpošanas, ucināšanas, nēsāšanas, pupa mutē, pudeles mutē soskas mutē (tā tak ar var izkrist kkur pa nakti). Un nez kā Jums tur gāja sākumā, bet ticu, ka ar šo Tu noteikti esi aiztaupījusi sev dauuuudz problēmu. Jo vieglāk jebkuram ir uzreiz pierast "kā vajag", nevis lauzt pieradumus. Un, ja bērnu līdz pusgadam, 9+ mēnešiem pieradina ka ir tā, tad tie pavisam bebja potesti būs tikai ziediņi salīdzinot ar to aizvainojumu, dusmām un bēdām, kas būs, kad tādam jau krietni saprātīgākam 6-12mēnešniekam vai diespas vēl vecākam sāks aizliegt to, pie kā viņš ir "visu savu dzīvi" pieradis..
Plus nav jau tam jābūt cry-it-out. Bebim var sēdēt blakus, dziedāt diesmiņu, pasaciņu lasīt, vnk kko monotoni runāt - pamazām īsāku laiku, pamazām tālāk no fiziska kontakta, kamēr aizmieg, vai samiegojas tiktāl, ka pats aizmieg, utt.. Mūsmājās tā bija. Un beigās tiešām bija tā, ka tas bebis pamostas, bļauj, kkas ne tā, ņemamies tur stundu, jēgā nekādā, besis, miegs nāk, viss slikti. Kā noliek bērnu gultiņā, drusku paglauda, parunā kko, viss bērniņš jau krāc. Ķip "netraucē man gulēt ar to savu ucināšanos un nēsašanu" :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet bērni ir dažādi un viņu vajadzīgas ir dažādas, un nav jau tā, ka bērni, kas deviņos mēnešos guļ kopā ar mammu, to darīs visu mūžu.
man bija otrāds gadījums - bērns, kas Ne Par Ko negribēja tikt ucināts, un tad nu es stundām sēdēju pie viņa gultas midzinot, piemēram, zobu nākšanas laikā, kad gribētos vienkārši paucināt desmit minūtes un miers.
savukārt, vecākais no paša sākuma radināts pie gultas, perfekti tajā gulēja līdz brīdim, kad iemigšana sākās ar grāmatiņu, nu, no kādiem divarpus. un tad tā grāmatiņa ir lielajā gultā un viss. jo nu, ēm, mazajā kopā ar vecāku nesalīdis :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu pag - neviens jau nesaka par "visu mūžu", bet teiksim nu katra cilvēka spējas izturēt bezmiegu, pusmiegu, sūdīgu miegu ilgtermiņā ari ir atšķirīgas. Ir varbūt, kas tiešām mierīgi guļ, kad bērns blakus. Es lielākoties nevaru pagulēt VISPĀR. Vispār - tas ir tā, ka 4u gadu laikā cik man bērns ir gulējis blakus (nezinu kādas ap 10 reizēm kopā sanāk), es kopā šajās naktīs skaitot visu gulēto neesmu nogulējusi 8h..
Bet negulētas naktis es vispār enspēju tolerēt. šonakt bērniņš ievēlās pie manis 4os (pamodās uz wc un izdomāja nākt pie manis) - gulēt es biju gājusi 12os naktī). nu es jau ar šī 4h gulētām (jo pēc tam vairs neizdevās aizmigt) jūtos kā ar kreiso kāju no slotas nokritusi. Par mazāk h naktīm pat domāt negribu.
Attiecīgi jā - teiksim man ir ļoti svarīgi, lai es varu izgulēties jau sākot nu nez - mūsu gadījumā no bērna kkur ~8mēne''su vecuma, jo pa pirmajiem 6iem dēļ negulēšanas un mošanās 3-9x pa nakti es nonācu pat līdz psihiatram.. Protam,s ja ir kā tu (laikam) rakstīji, ka nemaz kkādā raksladā nedzird, vai tur ir/nav tas bērns, tad jau vienalga. Principa pēc varbūt arī no gultas nav par katru cenu jādzen laukā, bet ja alternatīva ir bezmaz raut antidepresantus dēļ negulēšanas, tad nu mana pieeja ir, ka "nekas tam bērnam nenotiks" :D
Btw pasakas mums iegājās, ka visus zobus iztīrām, pidžamas, un tad apsēžamies vienā vai otrā istabā nolasu pasaku, un tad pasaka beidzas, sabučojamies un iet savā gultiņā. Mīļošanās brīvdienās sanāk no rītiem. citās dienās vakarā kkad pirms visiem miega rituāliem vēl vajag "samīļoties"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas protams, es tikai par to, ka bērnu vajadzības dzīves sākumā ir dažādas un nav tā, ka tas, ka izdarīts pirmajos deviņos mēnešos, tā arī paliks uz ilgu laiku. ir bērni, kuri jāucina, ir bērni, kuriem patīk gultas, ir bērni, kas guļ ratos un tādi, kad neguļ.
un iemācīt kādu jaunu lietu nav tik sarežģīti arī vēlāk - es jaunāko atradināju no nakts pupa tikai gada vecumā un tas man prasīja tikai trīs naktis.

es arī nespēju gulēt ar bērnu gultā, kad viņš ir maziņš (es nekad neesmu barojusi zīdaini gultā un apbrīnoju tās, kas tā māk), kad lielāks, lai lien, bet tikai vīra pusē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es baroju, bet pēc tam pārcēlu atpakaļ viņas gultā.
Protams, zinu, ka bēnri ir atšķirīgi, bet es tikpat daudz apkārt no paziņām dzirdu piemērus, kur tas, kas NAV ielikts tajā bērnā līdz gada vecumam, rezultējas ucināšanā un skraidīšanā apkārt caurām naktīm līdz pat 3+ gadu vecumam.. Brālēna sīkajai šķiet vēl 6-7 gadu vecumā vajadzēja pagulēt kādam vecākam blakus, lai viņa aizmigtu.
Tb katram bērnam ir vajadzība tikt samīļotam, pabarotam, tikai kā vecāki to saprot un realizē - tas jau cits stāsts. Jo ir jau, kas uzskata, ka bērna barošana pēc pieprasījuma arī naktī nozīmē, ka bērns bezmaz visu nakti guļ ar pupu mutē (mammai nav jāceļas), bet, protams, pienāk 1+ gads, bērnam ir izstrādājies "ēd visu nakti" režīms un sākas atrakcijas un vaimanas forumos par to, ka viss slikti, gribu izgulēties. :)

(Reply to this) (Parent)