es baroju, bet pēc tam pārcēlu atpakaļ viņas gultā.
Protams, zinu, ka bēnri ir atšķirīgi, bet es tikpat daudz apkārt no paziņām dzirdu piemērus, kur tas, kas NAV ielikts tajā bērnā līdz gada vecumam, rezultējas ucināšanā un skraidīšanā apkārt caurām naktīm līdz pat 3+ gadu vecumam.. Brālēna sīkajai šķiet vēl 6-7 gadu vecumā vajadzēja pagulēt kādam vecākam blakus, lai viņa aizmigtu.
Tb katram bērnam ir vajadzība tikt samīļotam, pabarotam, tikai kā vecāki to saprot un realizē - tas jau cits stāsts. Jo ir jau, kas uzskata, ka bērna barošana pēc pieprasījuma arī naktī nozīmē, ka bērns bezmaz visu nakti guļ ar pupu mutē (mammai nav jāceļas), bet, protams, pienāk 1+ gads, bērnam ir izstrādājies "ēd visu nakti" režīms un sākas atrakcijas un vaimanas forumos par to, ka viss slikti, gribu izgulēties. :)

(Reply to this) (Parent)