nu pag - neviens jau nesaka par "visu mūžu", bet teiksim nu katra cilvēka spējas izturēt bezmiegu, pusmiegu, sūdīgu miegu ilgtermiņā ari ir atšķirīgas. Ir varbūt, kas tiešām mierīgi guļ, kad bērns blakus. Es lielākoties nevaru pagulēt VISPĀR. Vispār - tas ir tā, ka 4u gadu laikā cik man bērns ir gulējis blakus (nezinu kādas ap 10 reizēm kopā sanāk), es kopā šajās naktīs skaitot visu gulēto neesmu nogulējusi 8h..
Bet negulētas naktis es vispār enspēju tolerēt. šonakt bērniņš ievēlās pie manis 4os (pamodās uz wc un izdomāja nākt pie manis) - gulēt es biju gājusi 12os naktī). nu es jau ar šī 4h gulētām (jo pēc tam vairs neizdevās aizmigt) jūtos kā ar kreiso kāju no slotas nokritusi. Par mazāk h naktīm pat domāt negribu.
Attiecīgi jā - teiksim man ir ļoti svarīgi, lai es varu izgulēties jau sākot nu nez - mūsu gadījumā no bērna kkur ~8mēne''su vecuma, jo pa pirmajiem 6iem dēļ negulēšanas un mošanās 3-9x pa nakti es nonācu pat līdz psihiatram.. Protam,s ja ir kā tu (laikam) rakstīji, ka nemaz kkādā raksladā nedzird, vai tur ir/nav tas bērns, tad jau vienalga. Principa pēc varbūt arī no gultas nav par katru cenu jādzen laukā, bet ja alternatīva ir bezmaz raut antidepresantus dēļ negulēšanas, tad nu mana pieeja ir, ka "nekas tam bērnam nenotiks" :D
Btw pasakas mums iegājās, ka visus zobus iztīrām, pidžamas, un tad apsēžamies vienā vai otrā istabā nolasu pasaku, un tad pasaka beidzas, sabučojamies un iet savā gultiņā. Mīļošanās brīvdienās sanāk no rītiem. citās dienās vakarā kkad pirms visiem miega rituāliem vēl vajag "samīļoties"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas protams, es tikai par to, ka bērnu vajadzības dzīves sākumā ir dažādas un nav tā, ka tas, ka izdarīts pirmajos deviņos mēnešos, tā arī paliks uz ilgu laiku. ir bērni, kuri jāucina, ir bērni, kuriem patīk gultas, ir bērni, kas guļ ratos un tādi, kad neguļ.
un iemācīt kādu jaunu lietu nav tik sarežģīti arī vēlāk - es jaunāko atradināju no nakts pupa tikai gada vecumā un tas man prasīja tikai trīs naktis.

es arī nespēju gulēt ar bērnu gultā, kad viņš ir maziņš (es nekad neesmu barojusi zīdaini gultā un apbrīnoju tās, kas tā māk), kad lielāks, lai lien, bet tikai vīra pusē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es baroju, bet pēc tam pārcēlu atpakaļ viņas gultā.
Protams, zinu, ka bēnri ir atšķirīgi, bet es tikpat daudz apkārt no paziņām dzirdu piemērus, kur tas, kas NAV ielikts tajā bērnā līdz gada vecumam, rezultējas ucināšanā un skraidīšanā apkārt caurām naktīm līdz pat 3+ gadu vecumam.. Brālēna sīkajai šķiet vēl 6-7 gadu vecumā vajadzēja pagulēt kādam vecākam blakus, lai viņa aizmigtu.
Tb katram bērnam ir vajadzība tikt samīļotam, pabarotam, tikai kā vecāki to saprot un realizē - tas jau cits stāsts. Jo ir jau, kas uzskata, ka bērna barošana pēc pieprasījuma arī naktī nozīmē, ka bērns bezmaz visu nakti guļ ar pupu mutē (mammai nav jāceļas), bet, protams, pienāk 1+ gads, bērnam ir izstrādājies "ēd visu nakti" režīms un sākas atrakcijas un vaimanas forumos par to, ka viss slikti, gribu izgulēties. :)

(Reply to this) (Parent)