KADI TERMINI WTF. LAI RIPINA X_BOKSS

(Reply to this) (Thread)

cik ilgi deldēs dīvānu un izklaidēsies, kamēr es strādāšu.

(Reply to this) (Parent)

un, ja arī dzīvo, tad regulārus atvaļinājumus vienam no otra

(Reply to this) (Thread)

ar uzsvaru uz "regulārus". jo, nu, nezinu, kā citiem, bet man ir baigā tendence pielāgoties, un teju pašai pret savu gribu sanāk pakārtot savu dzīvi otram.

(Reply to this) (Parent)

Pareizā formula - sākt dzīvot kopā no day one.
Nopērc otru xbox kontrolieri un uzspēlē kopā.

(Reply to this) (Thread)

ja sagādā prieku - lūdzu, spēlē. bet - cik ilgi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man reiz pirmā kopā dzīvošanai vislīdzīgākā padarīšana sākās jau no pirmās dienas :D

faktiski, bet nenosaucot to vārdā.

kādas pirmās divas nedēļas, varbūt divus mēnešus, tas netika definēts, un viss ok. bet varbūt divas dienas. nav tik būtiski. pēc tam varbūt tika atzīts, kā tas saucas vārdā.

(Reply to this) (Parent)

jā, to es par sevi zināju arī pirms kopdzīves, bet tāpat iekritu.

(Reply to this) (Thread)

jā, tādi nu mēs visi esam zinoši un saprātīgi, bet beigās - tādi paši pamuļķi kā ja ne visi, tad daudzi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manā gadījumā (parēķināju, ka no attiecību sākšanas līdz kopdzīvei tāds pats laika sprīdis jā Tev) tas bija arī finansiālu apsvērumu dēļ, lūk, vēl viens iemesls stingri nostāties pašai uz savāk kājiņām, lai turpmāk tādas lietas neietekmē manus lēmumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ha, man jau arī bija līdzīga doma - visus izdevumus dalam uz divi, un, kvī! jaunas tupeles katru mēnesi! a sanāca - visus ienākumus dalam uz divi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu man piedod, bet tādā gadījumā good riddance.
man viens šitāds bija, un vienīgās reizes, kad es par viņu tagad iedomājos, ir studiju kredīta maksāšanas dienās - varbūt ja pusotru gadu toreiz nebūtu bijis jāuztur pieaudzis cilvēks un viņa datoratkarība, būtu varējusi par skolu samaksāt bez procentiem.

tas nu tā, cenšos jau protams piekopt no regrets pozīciju, bet par šo tomēr škrobe.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet taisnība! man tagad būtu ja ne daudz pilnāks skapis, tad vieglāk ar rēķinu nomaksāšanu gan.

(Reply to this) (Parent)

Tas izklausās pēc power struggle phase (5 stages of relationship).

(Reply to this) (Thread)

apgaismo mani, kas tās par 5 stages of relationship :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iegūglē. Tā ir tāda teorija, ka katrās romantiskajās attiecībās ir vairākas fāzes, piemēram pati pirmā ir iemīlēšanās jeb rozā briļļu fāze, kad gribas saplūst kopā, viss ir kruta un visi trūkumi tiek ignorēti. Tad nākamā ir fāze, kur abi iesaistītie pamana visādus trūkumus viens otrā, un cenšas viens otru pārveidot, un vairāk uzstāt uz savu autonomiju un individualitāti. Tad, ja tiek tam pāri, un pieņem, ka otru nevar pārmainīt, tad nāk vēl visādas labas fāzes.

(Reply to this) (Parent)

viss jau visādi.
var gadīties, ka sākšanai pietiek ar to, ka abiem par abiem ir(kaut vai pagaidu)skaidrība, ko vienam no otra vajag.

(Reply to this) (Thread)

pavadīt laiku viens otra sabiedrībā bez iespringšanas var arī katrs savās mājās.

(Reply to this) (Parent)

nevajag nu tik kategōriski vispārināt, mkēj. kopdzīves mēdz būt arī afigennas, tas no rakstura smaguma un daudziem citiem fuck, pardon, faktōriem atkarīgs. man ļoti, ļoti patīk dzīvot kopā un nekādas nenovēršamas katastrōfas vai krīzes vēl neesmu piedzīvojusi. tarakāni jau ir visiem, vienkārši gadās, ka ij viena, ij otra tarakāni sanāk kopā un draudzīgi spēlējas istabas stūrī kamēr sladkaja paročka bauda viens otra klātbūtni:))

(Reply to this) (Thread)

kāda jēga vispārināt, ja to nedara kategoriski? :)) protams, vispārinājums attiecas konkrēti uz mani, ka tā nu ir - cik esmu mēģinājusi, labāk vienmēr izrādās, ja katram sava dzīvesvieta. protams, nejau tur visa sāls laimīgā kopā-būšanā, bet tas ir svarīgs faktōrs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sanāk, ka tu vispārini arī visas savas attiecības, lai gan parasti jau attiecības nav visas tik vienādas vis. ja nu uzrodas kādudien tāds pats meža dīvainis kā tu ar tādām pašām prasībām un niķiem un taisni viss tev tāds piemērots - kur tad tu spruksi? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ieslēgšos mājās un nelīdīšu ārā. varbūt viens jau ir uzradies, tāda pati proincese, kā es, un teikšu kā ir - gribas nosist viņu ar avīzi jau no paša rīta.

(Reply to this) (Parent)

Ai nu baigi pareizi tu te glagoļī. Kaut kas kas būtu labs atsevišķs posts un par ko es domāju pastiprinātā režīmā - attiecības ar kopā dzīvošanu (un kaut vai bez tās) ir frikin' darbs. Nopietns, ikdienas velkamais. Bez jokiem, perekuriem un dītūriem. Tev visu laiku jābūt otram interesantam (attiecīgi jāuzņem un jāapstrādā informācija, jābūt ziņkārīgam), skaistam (cik iespējams, attiecīgi sports, diēta, atturēšanās no pašapmierināšanās), savu vezumu velkošam (jāpelna nauda vai jāstrādā), neapgrūtinošam, patiesam, atsaucīgam un vēl fucking-vis-kaut-kādam. Ņemot to visu vērā, man liekas kvalitatīvas attiecības (kurās abi (vai vairāki) ir tādi) ir retums. Un tad es domāju - es esmu slinks, nafig man to vajag? Tāpat visi labie nodomi ar laiku aizmirsīsies un xbox, jūporns un makdonalds sauks. Es domāju, vai vispār ir vērts kādam čakarēt dzīvi ar attiecībām. Labāk pat nesaukt neko par attiecībām. Visam vienmēr jābūt pagaidu stāvoklī un uz izjukšanas robežas. Tādām patīkamām bailēm. Pleasure spiked with pain. (Kaut ko jau aizmurgojos.)

(Reply to this) (Thread)

mīlāko padarīšana, lūk, tas varētu būt mans lauciņš. pagaidu stāvoklī un uz izjukšanas robežas, jo neviens nevienam nepieder, un to saprot, jo, esot attiecībās, visi pēkšņi par baigajiem privātīpašniekiem pārvēršas. jā, protams, es drusciņ sabiezinu krāsas, bet attiecības ar kopādzīvošanu (vai bez) ir vairāk darbs, nekā atpūta. nu tā, šķērsgriezumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"pēkšņi par baigajiem privātīpašniekiem pārvēršas" <- jaunība. Update. Nu jā, tāpēc arī mans rants. Saprotot, ka otrs nav tavs īpašums, vienīgais veids, kā saglabāt attiecības ir darbs ar sevi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man patīk pastrādāt ar sevi. šajās attiecībās dabūju pamatīgi pastrādāt ar sevi, bet laikam jau visam ir robežas, un vienā mirklī atbildību jāuzņemas arī otram cilvēkam. es zinu savas vājās puses un sliktās iezīmes, un ar to arī strādāju, bet ir dažas lietas, kad vienkārši nepadodas apstrādei, jo tā ir daļa no mana kodola. un kopdzīve vienos apartamentos ir tas, kas mani neapmierina. ja mana māja būtu kā villa, iespējams, būtu citādi :)

(Reply to this) (Parent)

izklausīsies briesmīg jau nu triviāli, bet varbūt problēmiņa(?) ir tajā, ka sev tiek uzlikts uzstādījums, ka jābūt skaistam,gudram,interesantam? gadās kopdzīves, kurās to visu gribas darīt defaultā. un gadās tādas, kurās tas no tevis netiek gaidīts.un gadās, ka interesantums rodas pats no sevis. galvenais, lai otram no tevis gribas to, ko tev gribas, lai no tevis gribas, un otrādi. ok, es te par ideālajiem gadījumiem runāju, protams, bet runāju tāpēc, ka ir gadījušies (un beigušies ne tāpēc, ka kāds nebūtu bijis skaists,gudrs,interesants)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kādu iemeslu dēļ attiecības beidzas ir pavisam cits stāsts un tam tiešām var nebūt nekāda sakara ar to, kāds esi *tu*. Var runāt vienīgi par to, kāpēc attiecību beigas ir pārsteigums. Tā tam nevajadzētu būt gudru cilvēku starpā.

(Reply to this) (Parent)