Ai nu baigi pareizi tu te glagoļī. Kaut kas kas būtu labs atsevišķs posts un par ko es domāju pastiprinātā režīmā - attiecības ar kopā dzīvošanu (un kaut vai bez tās) ir frikin' darbs. Nopietns, ikdienas velkamais. Bez jokiem, perekuriem un dītūriem. Tev visu laiku jābūt otram interesantam (attiecīgi jāuzņem un jāapstrādā informācija, jābūt ziņkārīgam), skaistam (cik iespējams, attiecīgi sports, diēta, atturēšanās no pašapmierināšanās), savu vezumu velkošam (jāpelna nauda vai jāstrādā), neapgrūtinošam, patiesam, atsaucīgam un vēl fucking-vis-kaut-kādam. Ņemot to visu vērā, man liekas kvalitatīvas attiecības (kurās abi (vai vairāki) ir tādi) ir retums. Un tad es domāju - es esmu slinks, nafig man to vajag? Tāpat visi labie nodomi ar laiku aizmirsīsies un xbox, jūporns un makdonalds sauks. Es domāju, vai vispār ir vērts kādam čakarēt dzīvi ar attiecībām. Labāk pat nesaukt neko par attiecībām. Visam vienmēr jābūt pagaidu stāvoklī un uz izjukšanas robežas. Tādām patīkamām bailēm. Pleasure spiked with pain. (Kaut ko jau aizmurgojos.)

(Reply to this) (Thread)

mīlāko padarīšana, lūk, tas varētu būt mans lauciņš. pagaidu stāvoklī un uz izjukšanas robežas, jo neviens nevienam nepieder, un to saprot, jo, esot attiecībās, visi pēkšņi par baigajiem privātīpašniekiem pārvēršas. jā, protams, es drusciņ sabiezinu krāsas, bet attiecības ar kopādzīvošanu (vai bez) ir vairāk darbs, nekā atpūta. nu tā, šķērsgriezumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"pēkšņi par baigajiem privātīpašniekiem pārvēršas" <- jaunība. Update. Nu jā, tāpēc arī mans rants. Saprotot, ka otrs nav tavs īpašums, vienīgais veids, kā saglabāt attiecības ir darbs ar sevi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man patīk pastrādāt ar sevi. šajās attiecībās dabūju pamatīgi pastrādāt ar sevi, bet laikam jau visam ir robežas, un vienā mirklī atbildību jāuzņemas arī otram cilvēkam. es zinu savas vājās puses un sliktās iezīmes, un ar to arī strādāju, bet ir dažas lietas, kad vienkārši nepadodas apstrādei, jo tā ir daļa no mana kodola. un kopdzīve vienos apartamentos ir tas, kas mani neapmierina. ja mana māja būtu kā villa, iespējams, būtu citādi :)

(Reply to this) (Parent)

izklausīsies briesmīg jau nu triviāli, bet varbūt problēmiņa(?) ir tajā, ka sev tiek uzlikts uzstādījums, ka jābūt skaistam,gudram,interesantam? gadās kopdzīves, kurās to visu gribas darīt defaultā. un gadās tādas, kurās tas no tevis netiek gaidīts.un gadās, ka interesantums rodas pats no sevis. galvenais, lai otram no tevis gribas to, ko tev gribas, lai no tevis gribas, un otrādi. ok, es te par ideālajiem gadījumiem runāju, protams, bet runāju tāpēc, ka ir gadījušies (un beigušies ne tāpēc, ka kāds nebūtu bijis skaists,gudrs,interesants)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kādu iemeslu dēļ attiecības beidzas ir pavisam cits stāsts un tam tiešām var nebūt nekāda sakara ar to, kāds esi *tu*. Var runāt vienīgi par to, kāpēc attiecību beigas ir pārsteigums. Tā tam nevajadzētu būt gudru cilvēku starpā.

(Reply to this) (Parent)